Andra Manfelde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andra Manfelde
Personīgā informācija
Dzimusi 1973. gada 26. septembrī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece
Valoda latviešu valoda
Žanri dzeja, proza

Andra Manfelde (dzimusi 1973. gada 26. septembrī Kuldīgā) ir latviešu rakstniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Manfelde dzimusi un augusi Kuldīgā. Jaunības gados bija atkarīga no narkotikām, no 1993. gada dzīvoja rehabilitācijas komūnā "Krusta skola" Krimuldā. 2002. gadā viņa beidza Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu tēlniecības specialitātē. 2002. gadā sāka publicēt dzejoļus periodiskajos izdevumos.[1] "Literatūras gada balvas 2003" ceremonijā saņēma žurnāla "Luna" speciālbalvu par šajā žurnālā publicēto dzejoļu kopu.

2005. gadā viņa izdeva debijas dzejoļu krājumu "Tranšejas dievi rok", kurš saņēma Ojāra Vācieša prēmiju (2005). Tajā pašā gadā iznāca viņas pirmais romāns "Adata", kurā daļēji autobiogrāfiski attēlota jaunas meitenes atkarība no narkotikām. Romāns guva popularitāti, un pēc tā motīviem A. Manfelde sacerēja libretu Zigmara Liepiņa mūziklam "Adata", kura pirmizrāde notika 2007. gadā Nacionālajā teātrī. Iestudējuma populārākā dziesma "Ja tu man esi" saņēma Autortiesību bezgalības balvu. 2012. gadā grāmata tika izdota atkārtoti. 2008. gadā iznāca otrais dzejoļu krājums "Betona svētnīcas", par kuru A. Manfelde saņēma Annas Dagdas balvu. Krājums tika nominēts Dzejas dienu balvai.

2011. gadā rakstniece pārcēlās uz dzīvi Liepājas Karostā[2]. Stāsts "Saules pulksteņa protokols" ievietots 20. gadsimta Latvijas vēsturei veltītā stāstu krājumā "Mēs. XX gadsimts" (2011). Romāns "Dzimtenīte" apbalvots R. Gerkena un Rakstnieku savienības romānu konkursā, grāmata bija nominēta Literatūras gada balvai.

2014. gadā A. Manfelde aizliedza izmantot viņas sarakstītos dziesmu tekstus topošajam mūziklam par Herbertu Cukuru. Producents Juris Millers iesūdzēja Manfeldi tiesā, lai piedzītu no viņas avansā izmaksāto summu, 18. decembrī Liepājas tiesa viņa prasību apmierināja.[3]

2017. gadā Latvijas 20. gadsimta vēsturisko romānu sērijā izdotais darbs "Virsnieku sievas" saņēma E. Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis".[4] Bērnu grāmatai "Kurš no mums lidos?" piešķīra 2018. gada Literatūras gada balvu kā labākajai bērnu grāmatai.[5]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Adata [romāns]. Rīga: AGB, 2005.
  • Tranšejas dievi rok [dzeja]. Rīga: AGB, 2005.
  • Betona svētnīcas [dzeja]. Rīga: Neputns, 2008.
  • Sirds pasaka [pasakas]. Rīga: autorizdevums, 2009.
  • Zemnīcas bērni [proza]. Rīga: autorizdevums, 2010.
  • Ceļojums uz mēnesi: Visbija — Ventspils — Visbija [dokumentālā proza, dzeja]. Rīga: Literatūras kombains, 2011.
  • Dzimtenīte [romāns]. Rīga: Literatūras kombains, 2012.
  • Ziemeļu tirgus [dzeja]. Rīga: Literatūras kombains, 2013.
  • Virsnieku sievas [vēsturisks romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
  • Kurš no mums lidos? [bērniem]. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
  • Mājās pārnāca basa [stāsti]. Rīga: Latvijas Mediji, 2018.
  • Vēja Vīrs un mēs [bērniem]. Rīga: Latvijas Mediji, 2019.
  • Zemnīcas bērni [proza]. Rīga: Latvijas Mediji, 2019.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 318. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 10. maijā.
  3. Pujēna, Sarmīte. Tiesa apmierina Millera prasību par parāda piedziņu no Manfeldes http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/kriminals/tiesa-apmierina-millera-prasibu-par-parada-piedzinu-no-manfeldes/
  4. Egona Līva piemiņas balvu saņem rakstniece Andra Manfelde. Latvijas Avīze, 2017, 15. sept.
  5. Zināmi Latvijas Literatūras gada balvas 2018 ieguvēji. Satori, 2018, 27. aprīlis.