Andrejs Elksniņš
| Andrejs Elksniņš | |
|---|---|
.jpg) Andrejs Elksniņš 2014. gadā | |
| Daugavpils domes priekšsēdētājs | |
|
Amata sākums 2021. gada 1. jūlijs | |
| Priekštecis | Igors Prelatovs |
|
Amatā 2019. gada 17. janvāris — 2020. gada 11. jūnijs | |
| Priekštecis | Igors Prelatovs (p.i.) |
| Pēctecis | Igors Prelatovs |
|
Amatā 2017. gada 26. jūnijs — 2017. gada 2. septembris | |
| Priekštecis | Jānis Lāčplēsis |
| Pēctecis | Rihards Eigims |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2017. gada 15. jūnijs | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1982. gada 13. decembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Saskaņa (2011-2023) |
| Profesija | jurists, izmeklētājs, augstskolas pasniedzējs, advokāts |
| Augstskola |
Latvijas Policijas akadēmija Maskavas Valsts universitāte |
Andrejs Elksniņš (dzimis 1982. gada 13. decembrī Rīgā[1]) ir Latvijas jurists un politiķis. Bija divu Saeimas sasaukumu deputāts, ir pašreizējais Daugavpils domes deputāts un priekšsēdētājs. Līdz 2023. gada janvārim pārstāvēja partiju "Saskaņa".
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1982. gadā Rīgā, trīs gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī.[2] Mācījās Daugavpils 1. ģimnāzijā. 2007. gadā absolvēja Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) bakalaura studiju programmu, 2009. gadā turpat ieguva maģistra grādu, līdztekus studijām strādāja LPA Tiesību teorijas un vēstures katedrā, vēlāk Valsts policijā par izmeklētāju, 2010. gadā advokāta Saulveža Vārpiņa birojā.
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanās A. Elksniņu ievēlēja 11. Saeimā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta. Saeimā A. Elksniņš guva ievērību kā aktīvs debatētājs; 2011. gada rudens sesijā viņš debatēs piedalījās 16 reizes.[3] 2012. gada janvārī, pēc tam, kad drošības iestādes liedza atļauju darbam ar valsts noslēpumu "Saskaņas Centra" līderim Jānim Urbanovičam, A. Elksniņu izvirzīja viņa vietā darbam Nacionālajā drošības komisijā.[4] Tomēr 2012. gada jūnijā arī A. Elksniņam atteica pielaidi valsts noslēpumam,[5] un šajā komisijā viņš darboties nevarēja. 2013. gada septembrī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iebilda pret Latvijas Satversmes preambulas projektu.[6]
2014. gada rudenī viņu ievēlēja 12. Saeimā no partijas "Saskaņa".
2017. gada pašvaldību vēlēšanās A. Elksniņu kā "Saskaņas" saraksta līderi ievēlēja par Daugavpils pilsētas domes deputātu un par domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš pildīja tikai līdz 2017. gada 2. septembrim, kad zaudēja mēra amatu Rihardam Eigimam.[7] 2019. gada 17. janvārī viņu atkārtoti ievēlēja par domes priekšsēdētāju.[8] 2020. gada 11. jūnijā atbrīvots no amata,[9] amatā stājās Igors Prelatovs. 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās A. Elksniņu atkal ievēlēja par Daugavpils domes deputātu un par domes priekšsēdētāju.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā A. Elksniņš izvairīgi atbildēja uz žurnālistes jautājumiem par savu pozīciju Krievijas—Ukrainas karā. Abu pušu atbalstītāji viņa teikto novērtēja kā atbalstu Krievijai.[10][11]
2023. gadā janvārī A. Elksniņš paziņoja par izstāšanos no partijas "Saskaņa".[12]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 2015. gadam A. Elksniņam bija tuvas attiecības ar uzņēmēju Anastasiju Udalovu,[13] kura pēc tam uzsāka attiecības ar Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski, kļūstot arī par viņa biznesa partneri.[14]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 28. septembrī. Archived 2019. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Андрей Элксниньш: немного о жизни и о себе - Din.lv - информационный портал города Даугавпилс - Даугавпилс». www.din.lv. Skatīts: 2022-11-06.
- ↑ 11.Saeima kopš sanākšanas pieņēmusi 53 likumus; lielākais runātājs — Elksniņš no SC Delfi.lv
- ↑ SC Urbanoviča vietā uz NDK tomēr deleģē Elksniņu Delfi.lv
- ↑ Ģenerālprokurors tomēr atsaka Elksniņam pielaidi valsts noslēpumam tvnet.lv
- ↑ Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu Archived 2014. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2013. gada 27. septembrī
- ↑ Elksniņš zaudē Daugavpils mēra amatu LETA 2017. gada 2. septembrī
- ↑ «Elksniņš atgriežas Daugavpils mēra amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-17.
- ↑ «Daugavpilī Elksniņu gāž no mēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-29.
- ↑ www.DELFI.lv. «VARAM mudina VDD izvērtēt Elksniņa izteikumus par Krimas piederību Krievijai (plkst. 17.06)». delfi.lv (latviešu), 2022-11-08. Skatīts: 2022-11-08.
- ↑ Кристина Худенко. «Что сказал Элксниньш? Украинские и российские СМИ, МИД и Арестович обсуждают слова мэра Даугавпилса про Украину и Крым». delfi.lv (krievu), 2022-11-08. Skatīts: 2022-11-08.
- ↑ www.DELFI.lv. «Elksniņš izstājas no partijas 'Saskaņa'». delfi.lv (latviešu), 2023-01-26. Skatīts: 2023-01-26.
- ↑ «VAKARA ZIŅAS: Deputāta Elksniņa līgava aizbēgusi pie igauņu miljonāra». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ «Igauņu multimiljonāra Osinovska partnere veidos saules paneļu parku par 63 miljoniem eiro». forbesbaltics.com. Skatīts: 2023-03-20.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Elksniņš |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Lāčplēsis |
Daugavpils pašvaldības vadītājs 2017. gada 26. jūnijs — 2017. gada 2. septembris |
Pēctecis: Rihards Eigims |
| Priekštecis: Igors Prelatovs (p.i.) |
Daugavpils pašvaldības vadītājs 2019. gada 17. janvāris — 2020. gada 11. jūnijs |
Pēctecis: Igors Prelatovs |
| Priekštecis: Igors Prelatovs |
Daugavpils pašvaldības vadītājs 2021. gada 1. jūlijs — amatā |
Pēctecis: |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||