Andrejs Elvihs

Vikipēdijas lapa
Andrejs Elvihs
Latvijas PSR ārlietu ministrs un Latvijas PSR izglītības ministrs
Amatā
1962. gads — 1969. gads

Dzimšanas dati 1910. gadā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kozuļina, Toboļskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1975. gada 29. novembrī
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Andrejs Elvihs (1910—1975) bija Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis. Latvijas PSR izglītības ministrs (1962—1969), Latvijas PSR ārlietu ministrs (1962—1967).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1910. gadā Kozuļinas ciemā Toboļskas guberņā (tagad Omskas apgabala Krutinkas rajonā). 1930. gadā kļuva par ciema padomes sekretāru, mācījās Omskas Pedagoģiskajā institūtā, 1932. gadā kļuva par PSKP biedru un mācījās Omskas partijas skolā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Elvihu nosūtīja uz okupēto Latviju, kur viņš darbojās propagandas jomā. Pēc 1950. gada Elvihs strādāja par Rīgas Medicīnas institūta Marksisma-ļeņinisma katedras vadītāju, LKP CK Republikāniskās partijas skolas direktoru un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta rektoru. 1962. gadā Elvihu iecēla par Latvijas PSR izglītības ministru un par LPSR ārlietu ministru, no 1967. līdz 1969. gadam pildīja vienīgi izglītības ministra amatu. 1963. gada 18. oktobrī ārlietu ministrs A. Elvihs nosūtīja vēstuli PSRS vēstniekam Kanādā Ivanam Spicko, aicinot pievērst uzmanību darbam ar «latviešu pārvietotajām personām šajā valstī», vienlaikus izsakot gatavību sniegt visu iespējamo atbalstu.[1] 1969. gadā viņu iecēla par LKP CK Partijas vēstures institūta direktoru.

Miris 1975. gada 29. novembrī.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]