Andrejs Gromiko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Gromiko
Андре́й Андре́евич Громы́ко
Andrei Gromyko 1972.jpg
Andrejs Gromiko 1972. gadā
PSRS Ārlietu ministrs
Amatā
1957. gada 14. februāris — 1985. gada 2. jūlijs
Priekštecis Dmitrijs Šepilovs
Pēctecis Eduards Ševardnadze
PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā
1985. gada 2. jūlijs — 1988. gada 1. oktobris
Priekštecis Vasilijs Kuzņecovs (v.i.)
Pēctecis Mihails Gorbačovs

Dzimšanas dati 1909. gada 18. jūlijā
Starija Hramiki (Стары́я Грамы́кі), Mogiļevas guberņa, Krievijas impērija
(Vjetkas rajons, Gomeļas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miršanas dati 1989. gada 2. jūlijā (79 gadu vecumā)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija PSKP
Profesija ekonomists, diplomāts
Augstskola Minskas Lauksaimniecības institūts

Andrejs Gromiko (krievu: Андре́й Андре́евич Громы́ко, baltkrievu: Андрэ́й Андрэ́евіч Грамы́ка; dzimis 1909. gada 18. jūlijā, miris 1989. gada 2. jūlijā) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā. Ilggadējais (no 1957. līdz 1985. gadam) PSRS ārlietu ministrs. No 1985. līdz 1988. gadam bija formālais PSRS valsts galva, jo ieņēma PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja amatu.

No 1939. gada darbojās PSRS Ārlietu ministrijā. 1943. gadā kļuva par PSRS sūtni ASV, bet 1946. gadā ieņēma PSRS pārstāvja amatu ANO. Piedalījās Jaltas un Potsdamas konferenču sagatavošanā. 1952. gadā kļuva par PSRS sūtni Lielbritānijā, bet 1957. gadā - par PSRS ārlietu ministru.

Gromiko rietumos tika saukts par misteru Nē, jo daudzkārt nepiekrita rietumu valstu priekšlikumiem. Darbojoties ārlietu ministra amatā, Gromiko deva būtisku ieguldījumu PSRS ārpolitikā visus Aukstā kara gadus. 1985. gada martā PSKP CK Politbiroja sēdē tieši Gromiko izvirzīja Mihaila Gorbačova kandidatūru PSKP CK ģenerālsekretāra amatam.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]