Andrejs Karpatijs
| ||||||||||||
Andrejs Karpatijs (slovāku: Andrej Karpathy; dzimis 1986. gada 23. oktobrī[1]) ir slovāku izcelsmes Kanādas mākslīgā intelekta (MI) pētnieks,[2] kas bijis viens no OpenAI dibinātājiem.[3][4][5] Viņa specializācija ir dziļā mašīnmācīšanās un datorredze.[6][7] Karpatijs ieņēma mākslīgā intelekta un Autopilot Vision direktora amatu Tesla uzņēmumā. 2024. gadā viņš dibināja MI izglītības platformu Eureka Labs.[8]
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Izglītība un dzīves sākums
[labot | labot pirmkodu]Karpatijs dzimis Bratislavā, Čehoslovākijā (tagadējā Slovākijā),[9][10][11][12] bet 15 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Toronto Kanādā.[2] 2009. gadā viņš ieguva bakalaura grādu datorzinātnēs un fizikā Toronto Universitātē,[13] bet 2011. gadā — maģistra grādu Britu Kolumbijas Universitātē.[13]
2006. gadā Karpatijs sāka publicēt video portālā YouTube kanālā badmephisto. Viņš kļuva pazīstams ar Rubika kuba salikšanas pamācībām, kuras izmantojuši pat tādi slaveni ātrlicēji kā Fēlikss Zemdegs.[14]
Doktora grādu viņš ieguva Stenforda Universitātē 2015. gadā, pētot dabiskās valodas apstrādes un datorredzes krustpunktus.[15]
Karjera un pētniecība
[labot | labot pirmkodu]Stenfordā viņš izstrādāja un vadīja pirmo dziļās mācīšanās kursu CS 231n: Convolutional Neural Networks for Visual Recognition.[16] Tas kļuva par vienu no apmeklētākajiem kursiem universitātē.[17]
Karpatijs bija viens no MI pētniecības grupas OpenAI dibinātājiem,[18] kur darbojās līdz 2017. gadam, kad viņu nolīga uzņēmums Tesla.[7] Žurnāls MIT Technology Review 2020. gadā viņu iekļāva 35 nozīmīgāko jauno inovatoru sarakstā.[19]
Pēc aiziešanas no Tesla 2022. gadā viņš uz īsu brīdi (2023–2024) atgriezās OpenAI.[20] 2024. gadā Karpatijs nodibināja uzņēmumu Eureka Labs, kura mērķis ir apvienot MI un izglītību. Viņš ir arī autors populārajai video sērijai Zero to Hero, kas māca neironu tīklu pamatus.[21]
2025. gada februārī Karpatijs ieviesa jēdzienu vibe coding, lai aprakstītu procesu, kurā lietotāji rada programmatūru, izmantojot tikai MI uzvednes, nezinot pašu kodu.[22]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Self-reported on twitter». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. augusts. Skatīts: 2019. gada 25. aprīlis.
- 1 2 «Next Generation Machine Learning - Training Deep Learning Models in a Browser: Andrej Karpathy Interview». Data Science Weekly (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. novembris. Skatīts: 2018-11-12.
- ↑ «Tesla's Autopilot chief steps down after two years». Automotive News Europe. 2018. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 9. augusts.
- ↑ Cade Metz. «A.I. Researchers Leave Elon Musk Lab to Begin Robotics Start-Up». The New York Times, 2017. gada 7. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 9. augusts.
- ↑ Cade Metz. «A.I. Researchers Are Making More Than $1 Million, Even at a Nonprofit». The New York Times, 2017. gada 19. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. augusts. Skatīts: 2018. gada 9. augusts.
- ↑ Cade Metz. «The Guy Who Taught AI to 'Remember' Is Launching a Startup». Wired, 2018. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. augusts. Skatīts: 2018. gada 9. augusts.
- 1 2 «Elon Musk has poached a top mind in AI research—from himself». qz.com. 2017. gada 21. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. augusts. Skatīts: 2018. gada 9. augusts.
- ↑ «Former OpenAI, Tesla engineer Andrej Karpathy starts AI education platform». Reuters. 2024. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2026. gada 2. februāris.
- ↑ «The Slovak, who leads the development of AI at Tesla, is leaving. It was an honor, says Musk – Živé.sk» (angļu). 2022. gada 14. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 22. maijs. Skatīts: 2022-07-19.
- ↑ Živé.sk. «Šéf AI v Tesle: Rodák zo Slovenska je medzi TOP 35 mladými novátormi». Živé.sk (slovāku), 2020-06-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 16. novembris. Skatīts: 2022-07-19.
- ↑ newsy today. «The Slovak, who leads AI in Tesla, left the company for several months. He jokes with Musk about TikTok». Newsy Today (angļu), 2022-03-28. Skatīts: 2022-07-19.[novecojusi saite]
- ↑ «Slovák Andrej Karpathy z Tesly patrí podľa MIT medzi 35 top inovátorov». TeslaMagazin.sk (sk-SK). 2020-06-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 20. novembris. Skatīts: 2022-07-19.
- 1 2 «Andrej Karpathy Academic Website». cs.stanford.edu (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2018-11-12.
- ↑ «I am Feliks Zemdegs, Rubik's cube world record holder. AMA». bestofama.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2025-06-24.
- ↑ Andrej Karpathy. «Connecting Images and Natural Language». stanford.edu. Stanford University, 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 22. jūlijs.
- ↑ «Stanford University CS231n: Convolutional Neural Networks for Visual Recognition». cs231n.stanford.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. decembris. Skatīts: 2022-09-08.
- ↑ «Andrej Karpathy». karpathy.ai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. augusts. Skatīts: 2022-09-08.
- ↑ «Introducing OpenAI». OpenAI (angļu). 2015-12-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. augusts. Skatīts: 2022-09-08.
- ↑ «Andrej Karpathy (Innovators Under 35 2020)». MIT Technology Review. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 16. augusts. Skatīts: 2022. gada 8. septembris.
- ↑ «OpenAI Researcher Andrew Karpathy Departs». 2024. gada 13. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. februāris. Skatīts: 2024. gada 13. februāris.
- ↑ «Neural Networks: Zero To Hero». karpathy.ai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 2. maijs. Skatīts: 2025-05-03.
- ↑ Kevin Roose. «Not a Coder? With A.I., Just Having an Idea Can Be Enough.». The New York Times (angļu), 2025-02-27. ISSN 0362-4331. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 3. marts. Skatīts: 2025-03-03.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Oficiālā tīmekļa vietne (angliski)
|