Andrejs Osokins

Vikipēdijas lapa
Andrejs Osokins
Andrejs Osokins.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1984. gada 19. decembrī (38 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri akadēmiskā mūzika
Nodarbošanās pianists, komponists
Instrumenti klavieres
Mājaslapa andrejsosokins.com

Andrejs Osokins (dzimis 1984. gada 19. decembrī Rīgā) ir Latvijas pianists.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Osokins ieguvis izglītību Emīla Dārziņa mūzikas skolā (1991—2003), kur mācījies pie sava tēva pianista Sergeja Osokina. Pēc tam iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur studējis līdz 2007. gadam. 2008. gadā studijas turpināja Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas magistrantūrā pie profesora Hemiša Milna.[1]

Piedalīšanās konkursos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē. 2008. gadā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada debija". Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.[2]

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osokins uzstājies Berlīnes Filharmonijā, atskaņojot Pētera Čaikovska 1. klavierkoncertu. Kopā ar orķestri Kremerata Baltica uzstājies Frankfurtes Alte Oper koncertzālē. Atskaņojis Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Vladimira Fedosejeva vadībā. Kopā ar tēvu Sergeju un brāli Georgiju Osokinu sniedzis koncertu "Trīs Osokini" Latvijas Nacionālajā operā. Uzstājies Berlīnes Konzerthaus kopā ar Georgiju Osokinu, atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus. Sniedzis solo koncertu Milānas La Verdi koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi.

Kopā ar sievu, pianisti un dziedātāju Katrīnu Gupalo, uzstājies ar koncertizrādi "100 gadi ar Piafu" Latvijā un Somijā. Osokins kopā ar Gupalo piedalījies arī džeza teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight". Tās pirmizrāde bija 2017. gada 14. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, pēc tam izrādīta arī citur Latvijā, kā arī Londonā. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar Katrīnu Gupalo ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās ASV pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu kamermūziku un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru.[3]

Pianists koncertējis ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé Simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citās.[3]

Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā Duo LV kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu Quattro Baltica un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs.

Projekts "Trīs Osokini"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Andrejs Osokins kopā ar tēvu, profesoru Sergeju Osokinu un brāli Georgiju Osokinu uzstājās ar koncertu “Trīs Osokini” Dzintaru koncertzālē Jūrmalā. Pēc tam Osokini uzstājušies Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī, kā arī Polijā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija Klassik TV.

2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā
  • 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras studentam
  • 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē
  • 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā
  • 2008. gadā — Latvijas Lielā Mūzikas balva kategorijā "Gada debija"[4]
  • 2008. gadā — 1. vieta Yamaha Music Foundation of Europe konkursā
  • 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā
  • 2008. gadā — Lilian Davies balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā
  • 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā
  • 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva
  • 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē
  • 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā
  • 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē
  • 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu Baroka laikmeta mūzikas interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV
  • 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā
  • 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā
  • 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva
  • 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums — Akadēmijas Asociētā biedra statuss

Sabiedriskās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Osokins 2022. gada 23. aprīlī piedalījies Latvijas krievvalodīgo kopienas protesta akcijā "Krievu balss pret karu", kurā paudis nosodījumu Krievijas militārajai agresijai Ukrainā.[5]

No 25. maija līdz 8. jūnijam Rīgā norisinājās Andreja Osokina "Brīvības festivāls" kas bija veltīts Ukrainai. No biļetēm gūtie ieņēmumi tika ziedoti Ukrainas cilvēku atbalstam.[6]

2022. gada oktobrī Andrejs Osokins sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā aicinājis ziedot pašsildošām maltītēm ukraiņu karavīriem.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Andrejs Osokins». russkije.lv.
  2. ↑ «LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi». la.lv.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Andrejs Osokins». LNSO.
  4. ↑ «Lielā mūzikas balva». muzikasbalva.lv.
  5. ↑ «Latvijas krievvalodīgo kopienas protestā izskan aicinājums beigt karu Ukrainā». Latvijas Sabiedriskie Mediji.
  6. ↑ «Osokina Brīvības festivāls Ukrainai. "Dvēseles koncerts"». Latvijas Sabiedriskie Mediji.
  7. ↑ «Siltas maltītes ukraiņu karavīriem frontē». ziedot.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Osokins&oldid=3743869"