Andrejs Osokins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Osokins
Andrejs Osokins.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1984. gada 19. decembrī (37 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri akadēmiskā mūzika, crossover
Nodarbošanās pianists, komponists
Instrumenti klavieres
Mājaslapa andrejsosokins.com

Andrejs Osokins (dzimis 1984. gada 19. decembrī Rīgā) ir Latvijas pianists.

Piedalīšanās konkursos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē. Saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2008. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.[1]

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo koncertsezonu spilgtāko notikumu vidū bijusi atgriešanās Berlīnes Filharmonijā ar Pētera Čaikovska 1. klavierkoncertu; uzstāšanās ar orķestri Kremerata Baltica Frankfurtes Alte Oper koncertzālē; Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncerta atskaņojums ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri; koncerts "Trīs Osokini" Latvijas Nacionālajā operā; viesošanās Berlīnes Konzerthaus kopā ar Georgiju Osokinu, atskaņojot S. Rahmaņinova klavierkoncertus; solo koncerts Milānas La Verdi koncertzālē. Ierakstīti un izdoti divi solo albumi. Kopā ar pianisti, dziedātāju Katrīnu Gupalo radīta koncertizrāde "100 gadi ar Piafu", kas jau izskanējusi 17 koncertzālēs visā Latvijā un Somijā, iegūstot lielu klausītāju mīlestību, kā arī džeza teātra izrāde "Pēc pusnakts/After Midnight", kas kopš pirmizrādes 2017. gada 14. februārī Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” izrādīta visā Latvijā, kā arī Londonā Lielbritānijā. 2018. gada pavasarī Andrejs Osokins kopā ar Katrīnu Gupalo ar koncerttūri “No Baltijas uz Atlantiju” viesojās lielākajās ASV pilsētās, kur izpildīja latviešu un amerikāņu komponistu kamermūziku un populāras melodijas. 2018. gada maijā Andrejam Osokinam tika pasniegts Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums, ieceļot pianistu par Akadēmijas Asociēto biedru.

Pianists koncertējis ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé Simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem. Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citās.

Andrejs Osokins ar panākumiem muzicējis arī duetā Duo LV kopā ar vijolnieci Kristīni Balanas, trio kopā ar māsām Kristīni un čellisti Margaritu Balanas, kā arī ar stīgu kvartetu Quattro Baltica un regulāri sniedzis meistarklases Latvijā un ārvalstīs.

Projekts "Trīs Osokini"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Andrejs Osokins kļuva par Osokinu pianistu dinastijas projekta “Trīs Osokini” dalībnieku un koncertu organizatoru. Tai pat gadā kopā ar tēvu, profesoru Sergeju Osokinu un brāli Georgiju Osokinu, Andrejs Osokins sniedza pirmo “Trīs Osokini” koncertu Dzintaru koncertzālē Jūrmalā. Kopš 2015. gada Osokini jau snieguši koncertus Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā, teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī, Polijā, kā arī vairākkārt atgriezušies uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalā. 2016. gada sākumā Latvijas Nacionālajā operā notikušo koncertu “Trīs Osokini un Opera” tiešraidē visā pasaulē translēja Vācijas interneta televīzija Klassik TV.

2018. gada sākumā pianisti izdeva pirmo “Trīs Osokini” studijas albums “Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā”, kas veltīts Latvijas valsts simtgadei.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2004. gadā — 1. vieta Starptautiskajā Birmingemas pianistu konkursā
  • 2005. gadā — O. Zīversa balva labākajam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras studentam
  • 2005. gadā — 1. vieta 26. Roberta Viljama un Florences Amijas Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2005. gadā — 2. vieta 22. Starptautiskajā Porti pianistu konkursā Portugālē
  • 2006. gadā — Balva par labāko V. A. Mocarta klavierkoncerta izpildījumu Trīsvienības Mūzikas koledžas konkursā
  • 2008. gadā — Latvijas Lielā Mūzikas balva
  • 2008. gadā — 1. vieta Yamaha Music Foundation of Europe konkursā
  • 2008. gadā — 1. vieta L. van Bēthovena konkursā Londonā
  • 2008. gadā — Lilian Davies balvu par labāko Bēthovena Sonātes un Romantisma laikmeta mūzikas atskaņojumu Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas konkursā
  • 2008. gadā — 1. vieta, Speciālā Balva par izcilu J. Vītola skaņdarbu interpretāciju un Skatītāju simpātiju balva 5. Starptautiskajā Jāzepa Vītola Pianistu konkursā
  • 2009. gadā — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Gada Balva
  • 2009. gadā — 3. vieta Londonas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2010. gadā — Laureāta tituls Karalienes Elizabetes Starptautiskajā Pianistu Konkursā Briselē
  • 2012. gadā — 4. vieta Līdsas Starptautiskajā Pianistu konkursā Lielbritānijā
  • 2012. gadā — 3. vieta Dublinas Starptautiskajā pianistu konkursā
  • 2012. gadā — Laureāta tituls "Long-Thibaud-Crespin" konkursā Parīzē
  • 2013. gadā — Speciālā balva par izcilu Baroka laikmeta mūzikas interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā ASV
  • 2014. gadā — 4. vieta un Speciālā balva par labāko kamermūzikas izpildījumu Starptautiskajā Artūra Rubinšteina Pianistu konkursā Telavivā
  • 2014. gadā — 4. vieta Starptautiskajā Ķīnas Šenžeņ Klavierkoncertu konkursā
  • 2015. gadā — Starptautiskā Pianisma foruma 5. Starptautiskās Vācijas Pianisma balvas Audiences balva
  • 2018. gadā — Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas goda apbalvojums – Akadēmijas Asociētā biedra statuss

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]