Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)

Šis raksts ir par Latvijas Valsts prezidentu. Par citām jēdziena Andris Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Andris Bērziņš
Andris Bērziņš 2010. gadā
Dzimšanas dati	1944. gada 10. decembrī Nītaure, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	LKP (?-1989)
Profesija	radioinženieris
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu banķieris un politiķis. Bijis LR Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas deputāts, vēlāk Unibankas prezidents. 2011. gada 2. jūnijā ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu, amatā stāsies jūlija sākumā.

Biogrāfija

Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā (absolvējis 1962. gadā). 1971. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē. Mācījies arī LVU Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.

No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons" — no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988). 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.

1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām, 1993. gadā kļuvis par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim. No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja Latvenergo padomes priekšsēdētāja pienākumus. No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.

A. Bērziņš ir turīgs, viņa īpašumi ļauj viņu uzskatīt par miljonāru. Saskaņā ar VID publiskojamo datu bāzē atrodamo valsts amatpersonas deklarāciju, 2006. gadā, bez augšminētajiem, A. Bērziņš ieņēmis sekojošus amatus: SEB bankas prezidenta padomnieks, AS "Lode" padomes loceklis, AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes loceklis, SIA "SEB līzings" padomes loceklis un AS "SEB atklātais pensiju fonds" padomes priekšsēdētājs. Šajā deklarācijā ir norādīti viņa īpašumā esoši 30 zemes īpašumi vairākos Latvijas pagastos. 2007. gada amatpersonas deklarācijā ir norādīts darījums, kurā viņš ieguvis 4 535 635 latus, pārdodot sev piederošās AS "Lode" akcijas. Savukārt 2010. gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis vairāk par 1 000 000 latu, kā arī viņa īpašumā ir vairāk kā 30 nekustamie īpašumi dažādās Latvijas vietās.

2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kā saraksta līderis un Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no ZZS.

Latvijas Valsts prezidentūra

A. Bērziņš iesaistījās 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. 2011. gada 23. maijā 5 ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam. Prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru un tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu. Amatā stāsies 2011. gada 8. jūlijā, kad beigsies V. Zatlera pilnvaru termiņš.

Ievēlēts 66 gadu vecumā A. Bērziņš kļūs par vecāko Valsts prezidentu Latvijas vēsturē, apsteidzot pirmo prezidentu Jāni Čaksti, kuru šajā amatā ievēlēja 63 gadu vecumā.