Andris Līgotnis

Vikipēdijas lapa
Andris Līgotnis
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1959. gada 24. aprīlis
Valsts karogs: Padomju Savienība Cēsis, Latvijas PSR, PSRS
Miršanas dati 1997. gada 14. decembrī (38 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija PSKP
LC (1993—1997)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Andris Līgotnis (1959. gada 24. aprīlis1997. gada 14. decembris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība, dzīves sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Līgotnis mācības uzsācis Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā, vienlaikus mācoties arī sporta skolas slaloma sekcijā. 1968. gadā ar māti pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur mācījies Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā. Pēc 8. klases pabeigšanas devies mācīties uz Rīgas 6. vidusskolu. Par labām sekmēm un sabiedrisko darbu ieskaitīts grupā braucienam uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Skolā veicis militāri patriotiskās audzināšanas pienākumus kā komjaunatnes biroja pārstāvis.[1]

1977. gadā Līgotnis tika uzņemts Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli mācījies arī Sabiedrisko profesiju fakultātē un ieguvis profesiju — lektors (padomju tiesību propagandists), praktizējies Čehoslovākijā. Vasaras brīvdienās strādājis sporta nometnē "Priedkalne" par pedagogu un pionieru nometnē "Liesma" par vecāko pionieru vadītāju. Ar izcilību absolvējis LVU 1982. gadā.[1]

Jurista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsi pēc universitātes beigšanas A. Līgotnis devās strādāt uz Balvu rajona prokuratūru. Darbu pārtraucis no 1987. līdz 1989. gadam, kad viņš Karēlijā dienēja PSRS armijā obligātā militārā dienesta ietvaros. Pēc atgriešanās sācis strādāt par advokātu Rēzeknes pilsētā.[1]

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas sākumā Līgotnis iesaistījies Latgales politiskajā dzīvē, bijis Latvijas Tautas frontes Balvu nodaļas biedrs. 1990. gadā ievēlēts LR Augstākajā Padomē, savukārt 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. Bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, vēlāk tās priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās drošības padomes loceklis. Pēc tam kļuvis par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Partijas "Latvijas ceļš" biedrs no 1993. gada.[1]

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ata Kramiņa nāves LC virzīja Līgotni par kandidātu uz brīvo vietu komisijā, kā arī priekšsēdētāja amatu.[2][3]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada 14. decembrī, būdams savā Rīgas dzīvoklī, Andris Līgotnis izdarīja pašnāvību nošaujoties. Līķis tika atrasts 15. decembrī ap pulksten sešiem no rīta.[3] 18. decembra Saeimas sēdē viņš tika pieminēts ar klusuma brīdi.[4]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Līgotnis sadzīvē bija noslēgts cilvēks. Nodarbojies ar skriešanu, vēlāk ar soļošanu, dažkārt piedalījies arī smaiļošanas sacensībās. Daudz darba ieguldījis vectēva zemnieku saimniecības atjaunošanā. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «ANDRIS LĪGOTNIS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.12.17. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. «Latvijas mīklaino nāvju saraksts (turpinājums)». Kas jauns?. 2010.03.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. martā. Skatīts: 2010.12.17. Arhivēts 2010. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. 3,0 3,1 «Nošāvies 5. Saeimas deputāts Andris Līgotnis». news.lv. 1997.12.15. Skatīts: 2010.12.17.
  4. «Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas divdesmit ceturtā sēde». Saeima. 1997.12.18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.12.17. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.