Andris Ogriņš

Vikipēdijas lapa
Andris Ogriņš
Personīgā informācija
Dzimis 1975. gada 11. augustā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2023. gada 17. decembrī (48 gadi)
Nodarbošanās dzejnieks

Andris Ogriņš (dzimis 1975. gada 11. augustā Rīgā, miris 2023. gada 18. decembrī) bija latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ogriņš mācījies N. Draudziņas ģimnāzijā Rīgā, pēc tam studējis Rīgas Tehniskajā universitātē. Strādājis par pastnieku, datu ievades operatoru un Latvijas Sporta muzeja speciālistu. No 1999. gada strādājis par reklāmu reģistra datu apstrādes speciālistu,[1] vēlāk bijis noliktavas strādnieks "Jāņa Rozes" apgādā. 2023. gada 18. decembrī Ogriņš mira no kardiomiopātijas narkotisko vielu pārdozēšanas dēļ.[2]

A. Ogriņa pirmā dzejas publikācija ir dzejoļu kopa laikrakstā "Kultūras Forums" 2006. gada 13. oktobrī. 2008. gadā izdots viņa pirmais dzejoļu krājums "Es zvēru pie kraukļiem", autoram par to piešķirta Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija", kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendija.

Turpmākajos gados izdevis vēl vairākas grāmatas. Krājumi "Zem pulksteņa pulkstenis", "Plaukstu šķērsielas" un "Tā putna diena" nominēti Literatūras gada balvai nominācijā "Labākais dzejas krājums".

Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu „Pieceļas ieelpo..." (2014).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Es zvēru pie kraukļiem. Rīga: Neputns, 2008.
  • Zem pulksteņa pulkstenis. Rīga: Neputns, 2011.
  • Pēdējā santīma grāmata [dzejproza]. Rīga: Dienas grāmata, 2012.
  • Plaukstu šķērsielas. Rīga: Mansards, 2015.
  • Debesu punkti. Rīga: Pētergailis, 2017.
  • Tā putna diena. Rīga: Jānis Roze, 2019.
  • Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr. Rīga: Jānis Roze, 2021.
  • Par bites tiesu. Rīga: Jānis Roze, 2023.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]