Andris Teikmanis

Andris Teikmanis
	Andris Teikmanis 2016. gadā
	Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1959. gada 29. novembrī (63 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Profesija	jurists, diplomāts
Augstskola	LVU

Andris Teikmanis (dzimis 1959. gada 29. novembrī Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1959. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 5. vidusskolā, no 1978. līdz 1983. gadam studēja Latvijas Valsts universitātes juridiskajā fakultātē. No 1988. līdz 1990. gadam strādāja par tiesu izmeklētāju Latvijas PSR prokuratūrā un par Kirova rajona tautas tiesas tiesnesi. 1990. gada 4. martā tika pirmstermiņa atbrīvots no amata ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu.^[1]

1988. gadā piedalījies Latvijas Tautas frontes dibināšanā. 1989. gadā ievēlēts Rīgas tautas deputātu padomē, bet 1990. gadā — ievēlēts par padomes priekšsēdētāju (jaunākais pašvaldības vadītājs Rīgas domes vēsturē, ievēlēts 31 gada vecumā).

1990. gada 18. martā A. Teikmanis tika ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu, balsoja par Neatkarības deklarāciju. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas turpināja vadīt Rīgas pašvaldību, no 1992. gada — kā Rīgas domes priekšsēdētājs.

No 1994. gada pievērsies diplomātiskajai darbībai. Šajā gadā viņš kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē. Pēc tam no 1995. gada strādāja Ārlietu ministrijā, bija Latvijas vēstnieks Vācijā un Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā.

2001. gadā A. Teikmanis tika apsūdzēts par nolaidību tā sauktajā "sagrieztā zviedru kuģa" lietā, bet netika sodīts.

No 2008. līdz 2013. gadam bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, no 2013. gada Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, kā arī Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē,^[2] no 2016. gada — Latvijas vēstnieks ASV.^[3]

No 2019. gada 5. augusta A. Teikmanis vada Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Cīņa». Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumi (laikraksts) (Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas kompartijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Ministru padome). 4.03.1990. Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020.
↑ Laikraksts „Latvietis“ Nr. 283 2013. gada 8. novembrī
↑ «Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules jaunajam Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim». Latvijas republikas Ārlietu ministrija. 2016-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-23.
↑ «Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-23.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biogrāfija līdz 2000. gadam^{[novecojusi saite]}

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Laila Jurcēna (p.i)	Valsts prezidenta kancelejas vadītājs 2019—pašlaik	Pēctecis: *amatā*
Priekštecis: Andris Razāns	Latvijas vēstnieks ASV 2016—2019	Pēctecis: Māris Selga
Priekštecis: Eduards Stiprais	Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē 2013—2016	Pēctecis: Baiba Braže
Priekštecis: Normans Penke	Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā 2005—2008	Pēctecis: Edgars Skuja
Priekštecis: Andris Ķesteris	Latvijas vēstnieks VFR 1998—2002	Pēctecis: Mārtiņš Virsis
Priekštecis: Alfrēds Rubiks	Rīgas pašvaldības vadītājs 1990—1994	Pēctecis: Māris Purgailis

[1] «Cīņa». Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumi (laikraksts) (Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas kompartijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Ministru padome). 4.03.1990. Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020.

[2] Laikraksts „Latvietis“ Nr. 283 2013. gada 8. novembrī

[3] «Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules jaunajam Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim». Latvijas republikas Ārlietu ministrija. 2016-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-23.

[4] «Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-23.

[1]

[2]

[3]

[4]