Andris Teikmanis
- Šis raksts ir par Augstākās padomes deputātu. Par KDS priekšsēdētāju skatīt rakstu Andris Teikmanis (1967).
Andris Teikmanis (dzimis 1959. gada 29. novembrī Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1959. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 5. vidusskolā, no 1978. līdz 1983. gadam studēja LVU juridiskajā fakultātē. No 1988. līdz 1990. gadam strādāja par tiesu izmeklētāju Latvijas PSR prokuratūrā un par Kirova rajona tautas tiesas tiesnesi. 1990. gada 4. martā tika pirmstermiņa atbrīvots no amata ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu.[1]
1990. gada 18.martā tika ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu, balsoja par Neatkarības deklarāciju.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, ievēlēts no LTF (1990—1992), tad Rīgas domes priekšsēdētājs (1992—1994), jaunākais Rīgas domes vēsturē (ievēlēts 31 gada vecumā).
No 1994. gadā viņš kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Padomē.
No 1995. gada strādāja Ārlietu ministrijā, bija Latvijas vēstnieks Vācijā un Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā.
No 2008. līdz 2013. gadam bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, no 2013. gada Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, kā arī Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē,[2] no 2016. gada Latvijas vēstnieks ASV.[3]
No 2019. gada 5. augusta vada Latvijas Valsts prezidenta E.Levita kanceleju.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Cīņa». Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumi (laikraksts) (Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas kompartijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Ministru padome). 4.03.1990. Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020.
- ↑ Laikraksts „Latvietis“ Nr. 283 2013. gada 8. novembrī
- ↑ «Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules jaunajam Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim». Latvijas republikas Ārlietu ministrija. 2016-07-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-23.
- ↑ «Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-23.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Laila Jurcēna (p.i) |
Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs 2019 — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
| Priekštecis: Andris Razāns |
Latvijas vēstnieks ASV 2016 — 2019 |
Pēctecis: Māris Selga |
| Priekštecis: Eduards Stiprais |
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē, Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē 2013 — 2016 |
Pēctecis: Baiba Braže |
| Priekštecis: Normans Penke |
Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā 2005 — 2008 |
Pēctecis: Edgars Skuja |
| Priekštecis: Andris Ķesteris |
Latvijas vēstnieks VFR 1998 — 2002 |
Pēctecis: Mārtiņš Virsis |
| Priekštecis: Alfrēds Rubiks |
Rīgas pašvaldības vadītājs 1990—1994 |
Pēctecis: Māris Purgailis |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- Nepabeigti raksti par Latvijas cilvēkiem
- 1959. gadā dzimušie
- Latvijas diplomāti
- Latvijas tiesneši
- Latvijas vēstnieki ASV
- Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē
- Latvijas vēstnieki Krievijā
- Latvijas vēstnieki Vācijā
- LR Augstākās Padomes deputāti
- Latvijas valsts sekretāri
- Rīgas pašvaldības vadītāji
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Atzinības krusta lielvirsnieki
- Rīgā dzimušie