Anglijas—Zanzibāras karš
| Anglijas—Zanzibāras karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
Sultāna Harēms pēc bombardēšanas | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
|
| ||||||
| Spēks | |||||||
|
Sauszemes karaspēks: 1050 Flote: 2 kreiseri, 3 lielgaballaivas | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 1 ievainots |
500 nogalināti vai ievainoti 1 noslīkusi karaliskā jahta 2 noslīkušas laivas 1 iznīcināta krasta baterija | ||||||
Anglijas—Zanzibāras karš bija karš starp Apvienoto Karalisti un Zanzibāras Sultanātu 1896. gada 27. augustā. Konflikts ilga apmēram 40 minūtes, tas ir pasaules vēsturē īsākais karš.[1]
Karu izraisīja sultāna Hamāda bin Tūvaini (حمد بن ثويني البوسعيد) nāve 1896. gada 25. augustā un sekojošā sultāna Halīda bin Bargāša (خالد بن برغش البوسعي) nākšana pie varas. Briti vēlējās redzēt Hamūdu bin Muhammedu (حمود بن محمد) kā sultānu, jo viņš bija labvēlīgāks britu interesēm. Saskaņā ar 1886. gadā parakstītu līgumu, sultānam, lai nāktu pie varas, jāsaņem britu konsula atļauja, bet Halīds nebija izpildījis šo prasību. Briti to uzskatīja par kara aktu un nosūtīja ultimātu Halīdam, kurā pieprasīja viņam atkāpties un atstāt pili. Kā atbildi uz to viņš novietoja apsardzi pie pils un aizbarikādēja sevi pilī iekšā.
Ultimāts beidzās 27. augustā plkst 9.00 pēc vietējā laika, uz šo laiku briti bija sapulcējuši militāro tehniku un personālu ostas teritorijā. Pili aizsargāja apmēram 2800 personas, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji, tomēr bija iekļauti arī sultāna pils sargi un vairāki simti viņa kalpu un vergu. Plkst. 9.02 briti uzsāka bombardēšanu, kas padarīja nederīgu pretinieku artilēriju. Briti vēl noslīcināja Zanzibāras karalisko jahtu HHS Glasgow un divus mazākus kuģus. Pils karogs tika notriekts un apšaude tika pārtraukta plkst. 9.40.
Sultāna karaspēka pusē bija apmēram 500 ievainotie vai mirušie, savukārt no britiem tikai viens jūrnieks tika ievainots. Briti ātri sultāna amatā iecēla Hamūdu. Ar kara beigām beidzās Zanzibāras sultanāta laiks un sākās lielas britu ietekmes periods.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Editor-in-chief, Craig Glenday (2007), Guinness World Records 2008, London: Guinness World Records, p. 118, ISBN 978-1-904994-19-0
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Bakari, Mohammed Ali (2001), The Democratisation Process in Zanzibar: A Retarded Transition, Hamburg: Institut für Afrika-Kunde, ISBN 978-3-928049-71-9.
- Bennett, Norman Robert (1978), A History of the Arab State of Zanzibar, London: Methuen Publishing, ISBN 978-0-416-55080-1.
- Cohen, John; Jacopetti, Gualtiero; Prosperi, Franco (1966), Africa Addio, New York: Ballantine Books, OCLC 230433.
- Frankl, P.J.L. (2006), "The Exile of Sayyid Khalid bin Barghash Al-BuSa'idi", British Journal of Middle Eastern Studies 33 (2): 161–177, doi:10.1080/13530190600603675, ISSN 1469-3542.
- Gordon, Philip H. (2007), Winning the Right War: The Path to Security for America and the World, New York: Times Books, ISBN 978-0-8050-8657-7.
- Haws, Duncan; Hurst, Alexander Anthony (1985), The Maritime History of the World: A Chronological Survey of Maritime Events from 5,000 B.C. until the Present Day, Brighton, Sussex: Teredo Books, ISBN 978-0-903662-10-9.
- Hernon, Ian (2003), Britain's Forgotten Wars: Colonial Campaigns of the 19th Century, Stroud, Gloucestershire: Sutton Publishing, ISBN 978-0-7509-3162-5.
- Hernon, Ian (2000), The Savage Empire: Forgotten Wars of the 19th Century, Stroud, Gloucestershire: Sutton Publishing, ISBN 978-0-7509-2480-1.
- Hoyle, Brian (2002), "Urban Waterfront Revitalization in Developing Countries: The Example of Zanzibar's Stone Town", Geographical Journal 168 (2): 141–162, doi:10.1111/1475-4959.00044.
- Ingrams, William H. (1967), Zanzibar: Its History and Its People, London: Cass, OCLC 722777.
| Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |