Anglijas Banka (angļu: Bank of England) ir Apvienotās Karalistes centrālā banka un viena no vecākajām centrālajām finanšu institūcijām pasaulē. Tā dibināta 1694. gadā, un tās centrālā mītne atrodas Londonā, Threadneedle Street ielā, kur banka darbojas nepārtraukti kopš 1734. gada. Anglijas Banka ir atbildīga par valsts monetārās sistēmas un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un tās pamatfunkcijās ietilpst monetārās politikas veidošana un īstenošana, tostarp bāzes procentu likmes noteikšana un inflācijas mērķēšana, finanšu stabilitātes uzraudzība, tostarp sistēmisko risku novērtēšana un “pēdējās instances aizdevēja” (lender of last resort) funkcijas izpilde krīžu laikā, banknošu emisija Anglijā un Velsā, kā arī valsts kases un parāda pārvaldība, valdības finanšu operāciju un maksājumu sistēmu uzraudzība.
Kopš 1997. gada Anglijas Bankai ir operatīva neatkarība procentu likmju noteikšanā, ko īsteno tās Monetārās politikas komiteja (Monetary Policy Committee, MPC). Tās uzdevums ir noturēt cenu stabilitāti un atbalstīt valdības ekonomisko politiku. Anglijas Banka ir būtisks Londonas finanšu centra un Lielbritānijas saimniecības balsts, kas vienlaikus kalpo arī kā valsts kases institūcija un finanšu drošības garants. Pateicoties savai vēsturiskajai lomai un ietekmei, banka tiek dēvēta par “vecmāmiņu no Threadneedle Street” (The Old Lady of Threadneedle Street), simbolizējot tās ilgstošo autoritāti un ietekmi gan Apvienotās Karalistes, gan pasaules finanšu sistēmā.
Apvienotā Karaliste
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anglijas Banka.
