Angloamerika

Angloamerika (angļu: Anglo-America) ir kultūrvēsturisks un lingvistisks Amerikas reģions, kurā dominē angļu valoda un kuru vēsturisko attīstību būtiski ietekmējusi Lielbritānija. Šaurākā nozīmē pie Angloamerikas galvenokārt pieskaita Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu, izņemot teritorijas, kurās dominē citas valodas un kultūras tradīcijas.

Jēdziens parasti tiek pretstatīts Latīņamerikai, kurā dominē galvenokārt spāņu un portugāļu valoda un vēsturiski lielāka bijusi Spānijas un Portugāles ietekme. Angloamerikas robežas nav stingri noteiktas, un dažādās ģeogrāfiskās un kultūras klasifikācijās tās var atšķirties.

Vēsture

Angloamerikas veidošanās sākās līdz ar Anglijas koloniālo ekspansiju Ziemeļamerikā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā. 1607. gadā tika nodibināta Džeimstauna, pirmā pastāvīgā angļu apmetne Virdžīnijā. 1620. gadā angļu kolonisti nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā.

17. un 18. gadsimtā gar Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrasti izveidojās vairākas angļu kolonijas. To iedzīvotāju skaits strauji pieauga gan imigrācijas, gan dabiskā pieauguma rezultātā. Kolonijās izveidojās atšķirīgas ekonomiskās un sociālās sistēmas. Jaunanglijā nozīmīga bija tirdzniecība, kuģniecība un nelielas saimniecības, savukārt dienvidu kolonijās izveidojās plantāciju ekonomika, kas lielā mērā balstījās uz vergu darbu.

Pēc Septiņgadu kara Lielbritānija nostiprināja savu stāvokli Ziemeļamerikā un ieguva lielāko daļu Francijas valdījumu Kanādā. Tomēr attiecības starp Lielbritānijas valdību un Trīspadsmit kolonijām drīz pasliktinājās.

ASV Neatkarības kara rezultātā Trīspadsmit kolonijas ieguva neatkarību, un 1783. gadā Lielbritānija atzina Amerikas Savienotās Valstis. Britu kontrolē saglabājās teritorijas uz ziemeļiem, no kurām vēlāk izveidojās Kanāda.

19. gadsimtā Amerikas Savienotās Valstis strauji paplašinājās uz rietumiem līdz Klusajam okeānam. Vienlaikus britu Ziemeļamerikas kolonijas pakāpeniski ieguva plašāku pašpārvaldi. 1867. gadā tika izveidota Kanādas Konfederācija, kas kļuva par pamatu mūsdienu Kanādas valstij.

19. un 20. gadsimtā ASV un Kanādā ieradās miljoniem imigrantu no Eiropas un vēlāk arī citiem pasaules reģioniem. Tas padarīja Angloamerikas sabiedrību etniski un kulturāli daudzveidīgu, vienlaikus angļu valodai saglabājot dominējošo stāvokli lielākajā daļā reģiona.

20. gadsimtā īpaši pieauga Amerikas Savienoto Valstu ekonomiskā, militārā un kultūras ietekme pasaulē. Angloamerika kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pasaules ekonomiskajiem reģioniem, un tās kultūra, zinātne, tehnoloģijas un masu mediji būtiski ietekmēja citus pasaules reģionus.

Ģeogrāfija

Angloamerika aptver lielāko daļu Ziemeļamerikas teritorijas uz ziemeļiem no Meksikas. Tajā atrodas ļoti dažādas dabas zonas — no Arktikas un Kanādas boreālajiem mežiem līdz Lielajiem līdzenumiem, Apalačiem, Klinšu kalniem un subtropu teritorijām ASV dienvidos.

Lielākā daļa Angloamerikas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un lielās metropoļu teritorijās. Pie nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un kultūras centriem pieder Ņujorka, Losandželosa, Čikāga, Toronto, Vašingtona un Vankūvera.

Skatīt arī