Dzimusi Lejasciema Lauzās sīkzemnieku ģimenē. Mācījusies Augulienas pamatskolā, Lejasciema ministrijas skolā un Lejasciema reālģimnāzijā. 1925. gadā sākusi studēt LU pedagoģiju un filoloģiju, bet studijas nav pabeigusi. Strādājusi laikrakstā "Pēdējā Brīdī" par tulkotāju un korektori, saistījusies ar komunistisko pagrīdi. Kādu laiku strādājusi tēva mājās, tad atkal par korektori izdevumā "Valters un Rapa". Otrā pasaules kara laikā evakuējusies uz PSRS. Pēc atgriešanās Latvijā strādājusi laikrakstā "Cīņa", pievērsusies publicistikai, vēlāk strādājusi tikai literāro darbu.
Pirmā publikācija-dzejolis "Dieva sapnis" laikrakstā "Tukuma Ziņas" 1925. gadā. Pirmspadomju darbos pievēršas Latvijas dzīves īstenībai. Padomju laikā propagandē komunistisko ideoloģiju, cildina kolektivizāciju (romāns "Pret kalnu"), kritizē pirmskara augstskolu un literāros klasiķus (romāns "Dzirksteles naktī"), publicistikā nosoda nacismu. Blakus šādas ievirzes darbiem rakstījusi arī humoristiski satīriskus sacerējumus (krājumā "Nokaltis zars"), daudz darba veltījusi bērniem. Daiļrades pēdējā posmā pievērsusies literārajām pasakām (krājumā "Kalējdēls Kaspars", "Pasakas par ziediem"), literārās pasakas tradīcijas papildinot ar jaunām iezīmēm un tēliem. Vairāki darbi tulkoti krievu, vācu, igauņu, uzbeku valodā.
