Pāriet uz saturu

Anne Veski

Vikipēdijas lapa
Anne Veski
Anne Veski
Anne Veski 2012. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi Anne Vārmane
1956. gada 27. februārī (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rapla, Igaunijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Žanri popmūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Instrumenti balss
Darbības gadi 1978—pašlaik
Tīmekļa vietne anneveski.com

Anne Veski (igauņu: Anne Veski, dzimusi Anne Vārmane igauņu: Anne Vaarmann 1956. gada 27. februārī) ir Igaunijas popdziedātāja.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Anne Veski ir dzimusi kā Anne Vārmane Raplā, Igaunijā. Viņas tēvs Ilmars Teniss Vārmans (1927-2005) bija šoferis, bet māte Elena Vārmane (1930-1988) bija pārdevēja. Vecāki aizrāvās ar mūziku un spēlēja tautas instrumentus. Anne un viņas brālis Mati abi absolvēja pilsētas mūzikas skolu.[1] Anne pēc tam iestājās Tallinas Tehnoloģiju universitātē rūpnieciskās plānošanas jomā. Viņa absolvēja universitāti 1978. gadā kā ekonomiste.[2] Pēc izglītības iegūšanas viņa kļuva par profesionālu dziedātāju un sāka strādāt kā soliste ansambļos Mobile un Vitamiin. Viņas pirmais ievērojamais igauņu valodas hits bija "Roosiaia kuninganna" (Rožu dārza karaliene) 1980. gadā. Citi ievērojami igauņu hiti bija "Troopikaöö" (Tropu nakts) 1979. gadā, "Viimane Vaatus" (Pēdējais cēliens) 1983. gadā un "Jääd või ei?" (Vai tu paliksi vai nē?) 1986. gadā.

1980. gadā Igaunijas radio apbalvoja dziedātāju ar simbolisko Zelta disku. Sekoja uzstāšanās Maskavā, kur Veski guva ievērību ar savu neparasto stilu, kā arī igaunisko izrunu. 1980. gados Anne Veski koncertēja visā Padomju Savienībā, piedalījās starptautiskos festivālos un izpildīja dziesmas gan igauņu, gan krievu valodā.[1]

Noorganizējusi ansambli "Nemo", Veski 1984. gadā uzsāka savu solo karjeru. Tajā pašā gadā viņa piedalījās Sopotas Starptautiskais dziesmu festivālā Polijā. Konkursā viņa saņēma pirmās balvas divās kategorijās: “Dzintara lakstīgala” par labāko poļu dziesmas izpildījumu (ar nosaukumu “Polka Idolka”) un Intervīzijas dziesmu konkursā par dziesmu “Nadežda gasnet”. Intervīzijas pirmā vieta faktiski bija otrā vieta, jo uzvarētāja Kristīna Gižovska saņēma Lielo balvu.[3]

Viņas repertuārā bija populāras dziesmas krievu valodā, tostarp “Vozmi menja s soboy” (“Paņem mani līdzi”; 1983),[4] “Milyy, goryacho lyubimyy” (“Mans mīļais, mīļotais”; 1994) un “Radovat'sya zhyzni” (“Izbaudi dzīvi”; 2001).

Anne Veski 1988. gadā

1987. gadā Veski piedalījās igauņu rokmūzikas dokumentālajā filmā “Pingul keel” (“Savilktās stīgas”) kopā ar citiem ievērojamiem igauņu dziedātājiem un mūziķiem, piemēram, Urmasu Alenderu, Ivo Linnu un Tinisu Mjagi.[5]

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Veski pievērsās koncertiem Igaunijā, bet ekonomiskās krīzes laikā pat pievērsās uzņēmējdarbībai. Vēlāk viņa atkal sāka uzstāties Krievijā, taču pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainā 2022. gadā nekavējoties to pārtrauca.[1]

Ģimene

[labot | labot pirmkodu]

Anne pirmo reizi apprecējās ar dzejnieku un dziesmu tekstu autoru Jāku Veski (1956–1994) 1977. gadā. Viņu meita Kerli Veski ir diplomāte un ir strādājusi Igaunijas konsulātā Maskavā. Pāris izšķīrās 1981. gadā. Veski otrā laulība bija ar viņas menedžeri Benno Belčikovu (1947–2022).[6]

Atzinība

[labot | labot pirmkodu]

2018. gada 2. novembrī Veski tika iekļauta Tallinas sabiedriskā transporta uzņēmuma projektā, kurš tika izveidots, lai pieminētu slavenus igauņu mūziķus. Viens no pilsētas tramvajiem ieguva krāsojumu ar vārdu Anne sānos, kā arī nelielu aprakstu par viņu un viņas ieguldījumu igauņu mūzikā.[7]

2024. gads Anne Veski ieguva 2. vietu starp Igaunijas gadsimta sievietēm (8000 žurnāla Eesti Naine lasītāju balsoja par gadsimta sievieti no 50 kandidātēm)[8]

2026. gadā — Annes Veski zelta un sudraba monētu jubilejas izdevums.[9]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Igaunijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1984)
  • Igaunijas Baltās zvaigznes ordenis, V šķira (2006)
  • Lomonosova ordenis (Valsts sabiedrisko apbalvojumu fonds; Krievija, 2007)
  • Draudzības ordenis, Krievija (2011)
  • Igaunijas Mūzikas balva par ieguldījumu igauņu mūzikā (2014)
  • Tallinas ordenis "Par nopelniem" (2015)
  • Žurnāla Kroonika Mūža ieguldījuma balva (2025)

Atlasīta diskogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Solo

[labot | labot pirmkodu]
  • Anne Veski (1983)
  • Poyot Anna Veski (Поет Анна Вески) (1983) EP
  • Pozadi Krutoy Povorot (Позади крутой поворот) (1984) EP
  • Sind aeda viia tõotan ma! (1985)
  • Ya obeshayu vam sady (Я обещаю вам сады) (1985)
  • Radovat'sya zhizni (Радоваться жизни) (1986) EP
  • Pihtimus (1995)
  • Armukarneval (2000)
  • Diiva (2000)
  • Ne grusti, chelovek (Не грусти, человек) (2002)
  • Lootus (2003)
  • Ni o chyom ne zhaleyte (Ни о чем не жалейте) (2004)
  • Live 2008 (2008)
  • Ingleid ei (2009)
  • Kõike juhtub / Vsyo byvaet (Все бывает) (2010)
  • Sünnipäev kahele (2011)
  • Kallis, kuula (2013)
  • Võta minu laul (2016)
  • Ma tänan teid : juubelikontserdi live (2016)
  • Veereb, aeg nii veereb (2018)

Kopdarbi

[labot | labot pirmkodu]
  • Anne Veski ja ansambel "Muusik-Seif" (1983), Anne Veski & Muusik-Seif
  • Tänan! (1988), Anne Veski & "Nemo"
  • Kutse tantsule nr. 9: Suvekuningannad (1998), Anne Veski & Marju Ljaniks
  • Sünnipäev kahele (2011), Anne Veski & Ains Tamesons
  • Sinust saati (2024), Anne Veski & Karls Kilings

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «Igauņu estrādes karaliene Anne Veski nosvin jau 70, taču negrasās iet pensijā». Jauns.lv.
  2. ↑ «Biography». Anne Veski. 2023. Skatīts: 2024. gada 21. jūlijs.
  3. ↑ «The complete list of all participants and places until 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. janvāris. Skatīts: 2007. gada 17. oktobris. Pesnya goda
  4. ↑ Poet Anna Veski (Anne Veski Sings. In Russian). Vinyl LP. Melodiya
  5. ↑ «TallinnFilm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2009. gada 15. jūnijs.
  6. ↑ Official site (in Estonian) Arhivēts 23 March 2009 Wayback Machine vietnē.
  7. ↑ «Galerii: Anne Veski sai endanimelise trammi» [Gallery: Anne Veski gets a tram named after her] (igauņu). ERR.
  8. ↑ «„Ei ole vaja mõttetult nina püsti ajada ja mängida kedagi teist.“ Anne Veski on alati jäänud lihtsaks inimeseks». Eesti Naine.
  9. ↑ Sven Haljand. Fotod | "Tõeliselt kuninglikud!" Anne Veskile pühendati kuld- ja hõberahad. Diiva soetab endale neist kaks Kroonika/Delfi, 09.01.2026.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anne_Veski&oldid=4481316"