Pāriet uz saturu

Anrī V

Vikipēdijas lapa
Anrī V
Francijas karalis (titulārs) Pretendentu statusā
Valdīšana 1830. gada 2. augusts – 1883. gada 24. augusts (titulārs)
Kronēšana Nekronēts
Priekštecis Šarls X
Pēctecis Žans, Parīzes grāfs (kā pretendents)
Pilnais vārds Anrī Šarls Ferdinands Marī Djē D'Artuā
Dzimis 1820. gada 29. septembrī
Tilerī pils, Parīze, Francija
Miris 1883. gada 24. augustā (62 gadu vecumā)
Frohsdorfa pils, Austrijas Impērija
Apglabāts Kostanjevicas klosteris, Slovēnija
Dzīvesbiedre Marija Terēze, Modēnas princese (1846)
Bērni nebija
Dinastija Burboni
Tēvs Šarls Ferdinands, Berri hercogs
Māte Karolīna Ferdinanda, Neapoles un Sicīlijas princese
Reliģija Romas katoļu baznīca
Paraksts

Anrī V (franču: Henri V, dzimis 1820. gada 29. septembrī, miris 1883. gada 24. augustā), dzimis kā Bordo hercogs (duc de Bordeaux), vēlāk pazīstams kā Šamboras grāfs (comte de Chambord), bija Burbonu dinastijas titulārais Francijas karalis no 1830. līdz 1883. gadam. Viņš bija Šarla X mazdēls un Luijs XVI un Luijs XVIII brāļadēls.

Anrī piedzima 1820. gada 29. septembrī Tilerī pilī, dažus mēnešus pēc viņa tēva Berri hercoga slepkavības. Viņa dzimšana tika uztverta kā cerība Burbonu dinastijas turpinājumam un viņš tika iesaukts par „brīnumu bērnu“ (enfant du miracle).

Kad 1830. gadā Jūlija revolūcija gāza Šarlu X, viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā. Tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie Luija Filipa I pasludināšanas par „Franču karali“, un Anrī tika liegta iespēja valdīt reāli.

Pēc 1830. gada viņš dzīvoja trimdā, galvenokārt Austrijā, kur uzturējās līdz pat savai nāvei. Visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu un bija galvenais leģitīmistu pretendents uz Francijas troni.

1846. gadā Anrī apprecējās ar Modēnas princesi Mariju Terēzi, taču pāris palika bez bērniem. Tā kā viņam nebija pēcnācēju, pēc viņa nāves 1883. gadā par legitimistu troņa pretendentu kļuva Žans, Parīzes grāfs no Orleānu dinastijas.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]