Pāriet uz saturu

Antigva

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Antigva (sala))
Antigva
Antigua
Antigva
Antigva (Antigva un Barbuda)
Antigva
Antigva
Antigva (Mazās Antiļu salas)
Antigva
Antigva
Antigva (Karību jūra)
Antigva
Antigva
Ģeogrāfija
Izvietojums Karību jūra
Koordinātas 17°05′N 61°48′W / 17.083°N 61.800°W / 17.083; -61.800Koordinātas: 17°05′N 61°48′W / 17.083°N 61.800°W / 17.083; -61.800
Arhipelāgs Mazās Antiļu salas
Platība 281 km²
Krasta līnija 87 km
Augstākais kalns Bogipīks
402 m
Administrācija
Karogs: Antigva un Barbuda Antigva un Barbuda
Lielākā pilsēta Sentdžonsa
Demogrāfija
Iedzīvotāji 95 882 (2018)
Blīvums 341,2/km²
Antigva Vikikrātuvē

Antigva (angļu: Antigua) ir sala Karību jūrā, Mazajās Antiļu salās, viena no divām galvenajām Antigvas un Barbudas valsti veidojošajām salām, tās lielākā, apdzīvotākā un ekonomiski attīstītākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir valsts galvaspilsēta Sentdžonsa ziemeļrietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms, kā arī ārzonu pakalpojumi un spēļu bizness.

Dikinsona līča pludmale

Sala atrodas Mazo Antiļu salu ziemeļdaļā Aizvēja salās. Tuvākās salas ir Montserrata 39 km uz dienvidrietumiem un Barbuda 41 km uz ziemeļiem, bet Gvadelupas šaurums dienvidos to atdala no Gvadelupas. Sala ir tektoniskas izcelsmes, to veido koraļļu kaļķakmens plato, reljefā dominē viļņota pauguraine. Augstākais punkts ir 402 m augstais Bogipīks salas dienvidrietumos. Krasti roboti, daudz izteiktu līču, kas veido dabīgas ostas. Piekrastē koraļļu rifi un vairākas mazākas saliņas. Valda tropu klimats. Salā ievērojamas problēmas ar dzeramo ūdeni — meži lielākoties izcirsti un maz dabīgu ūdensteču. Daļu dzeramā ūdens iegūst atsāļojot jūras ūdeni.

Sentdžonsas katedrāle

Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja aravaki un vēlāk karībi. Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja Kristofors Kolumbs un nodēvēja Seviljas baznīcas Santa María de la Antigua vārdā.

Pirmo eiropiešu koloniju salā 1632. gadā izveidoja angļi no Sentkitsas salas.[1] Antigva strauji attīstījās par ienesīgu cukura koloniju. Lielu daļu Antigvas vēstures sala tika uzskatīta par Lielbritānijas "vārtiem uz Karību reģionu". Tā atradās uz galvenajiem kuģošanas maršrutiem starp reģiona ar resursiem bagātajām kolonijām. Cukurniedru plantācijās tika izmantots vergu darbs un 1770. gados vergu skaits sasniedza 37 tūkstošus, bet balto kolonistu salā bija ap 3 tūkstošiem. Biežas bija vergu sacelšanās. 18. gadsimta beigās cukura rūpniecība kļuva mazāk ienesīga, bet 1807. gadā Lielbritānijā tika atcelta verdzība. 1967. gadā Antigva kopā ar Barbudu un Redondu kļuva par Britu Sadraudzības asociēto valsti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]