Antigva
| Antigva | |
|---|---|
| Antigua | |
|
| |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karību jūra |
| Koordinātas | 17°05′N 61°48′W / 17.083°N 61.800°WKoordinātas: 17°05′N 61°48′W / 17.083°N 61.800°W |
| Arhipelāgs | Mazās Antiļu salas |
| Platība | 281 km² |
| Krasta līnija | 87 km |
| Augstākais kalns |
Bogipīks 402 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Lielākā pilsēta | Sentdžonsa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 95 882 (2018) |
| Blīvums | 341,2/km² |
|
| |
Antigva (angļu: Antigua) ir sala Karību jūrā, Mazajās Antiļu salās, viena no divām galvenajām Antigvas un Barbudas valsti veidojošajām salām, tās lielākā, apdzīvotākā un ekonomiski attīstītākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir valsts galvaspilsēta Sentdžonsa ziemeļrietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms, kā arī ārzonu pakalpojumi un spēļu bizness.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala atrodas Mazo Antiļu salu ziemeļdaļā Aizvēja salās. Tuvākās salas ir Montserrata 39 km uz dienvidrietumiem un Barbuda 41 km uz ziemeļiem, bet Gvadelupas šaurums dienvidos to atdala no Gvadelupas. Sala ir tektoniskas izcelsmes, to veido koraļļu kaļķakmens plato, reljefā dominē viļņota pauguraine. Augstākais punkts ir 402 m augstais Bogipīks salas dienvidrietumos. Krasti roboti, daudz izteiktu līču, kas veido dabīgas ostas. Piekrastē koraļļu rifi un vairākas mazākas saliņas. Valda tropu klimats. Salā ievērojamas problēmas ar dzeramo ūdeni — meži lielākoties izcirsti un maz dabīgu ūdensteču. Daļu dzeramā ūdens iegūst atsāļojot jūras ūdeni.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja aravaki un vēlāk karībi. Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja Kristofors Kolumbs un nodēvēja Seviljas baznīcas Santa María de la Antigua vārdā.
Pirmo eiropiešu koloniju salā 1632. gadā izveidoja angļi no Sentkitsas salas.[1] Antigva strauji attīstījās par ienesīgu cukura koloniju. Lielu daļu Antigvas vēstures sala tika uzskatīta par Lielbritānijas "vārtiem uz Karību reģionu". Tā atradās uz galvenajiem kuģošanas maršrutiem starp reģiona ar resursiem bagātajām kolonijām. Cukurniedru plantācijās tika izmantots vergu darbs un 1770. gados vergu skaits sasniedza 37 tūkstošus, bet balto kolonistu salā bija ap 3 tūkstošiem. Biežas bija vergu sacelšanās. 18. gadsimta beigās cukura rūpniecība kļuva mazāk ienesīga, bet 1807. gadā Lielbritānijā tika atcelta verdzība. 1967. gadā Antigva kopā ar Barbudu un Redondu kļuva par Britu Sadraudzības asociēto valsti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antigva.
|