1941. gadā pabeigusi Rēzeknes vidusskolu. Otrā pasaules kara sākumā evakuējusies uz Gorkijas apgabalu (pašreizējais Ņižņijnovgorodas apgabals), kur strādājusi skolās par vācu valodas skolotāju. 1943. gadā uzsākusi mācības Baškīrijas pedagoģiskajā institūtā, no 1945. līdz 1947. gadam mācījusies Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Angļu valodas nodaļā.[1]
Pēc augstskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas kā angļu valodas skolotāja Rīgā. No 1951. gada bijusi jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Valodas un literatūras institūtā, no 1953. līdz 1956. gadam — aspirante. 1959. gadā Ahero kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Valodas un literatūras institūtā. 1967. gadā sāka vadīt Svešvalodu katedru Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākajā inženieru skolā. No 1974. līdz 1994. gadam vadījusi Svešvalodu katedru Latvijas Zinātņu akadēmijā.[1]
Nodarbojusies ar angļu valodas īpašvārdu atveides principu izstrādi latviešu valodā.
