Antonija Ahero

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Antonija Ahero
Personīgā informācija
Dzimusi 1924. gada 13. septembrī (94 gadi)
Valsts karogs: Latvija Nautrēnu pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvija
Tautība Latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība

Antonija Ahero (dzimusi 1924. gada 13. septembrī) ir latviešu valodniece un pedagoģe, darbojusies anglistikas un letonikas nozarē.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gadā pabeigusi Rēzeknes vidusskolu.[1] Otrā pasaules kara sākumā evakuējusies uz Gorkijas apgabalu (pašreizējais Ņižņijnovgorodas apgabals), kur strādājusi skolās par vācu valodas skolotāju.[1] 1943. gadā uzsākusi mācības Baškīrijas pedagoģiskajā institūtā, no 1945. līdz 1947. gadam mācījusies Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Angļu valodas nodaļā.[1]

Pēc augstskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas kā angļu valodas skolotāja Rīgā.[1] No 1951. gada bijusi jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Valodas un literatūras institūtā, no 1953. līdz 1956. gadam — aspirante.[1] 1959. gadā Ahero kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Valodas un literatūras institūtā.[1] 1967. gadā sāka vadīt Svešvalodu katedru J. Alkšņa Rīgas Augstākajā kara aviācijas inženieru skolā.[1] No 1974. līdz 1994. gadam vadījusi Svešvalodu katedru Latvijas Zinātņu akadēmijā.[1]

Nodarbojusies ar angļu valodas īpašvārdu atveides principu izstrādi latviešu valodā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 89.—90. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.