Antonijs Urbšs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Antonijs Urbšs
Baznīcas vārds Antonijs Urbšs
Bīskaps Antonijs Urbšs.jpg

Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzimis 1879. gada 29. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rokišķi, Krievijas impērija (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1965. gada 17. augustā
Valsts karogs: Spānija Monseratas klosteris, Spānija
Apglabāts Monseratas klosteris, Katalonija, Karogs: Spānija Spānija
Liepājas bīskaps
Inkardinācija Liepājas diecēze
Ticība Katolisms
Rits Romas katoļu baznīca
Tituls Viņa Ekselence Liepājas diecēzes bīskaps, Pontificio Solio Adstans
Bīskapa pastorālie amati
1.amats Liepājas bīskaps
Laiks 29.06.1938. - 11.08.1965.
Ordinācija
Priesteris 1903. gadā PēterpilsHieronims Boļeslavs Klopotovskis
Bīskaps (nominēts) 1938. gada 29. aprīlī
Bīskaps (konsekrēts) 1938. gada 29. jūnijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāleAntonino Arata

Antonijs Urbšs (dzimis 1879. gada 29. novembrī Lietuvā, miris 1965. gada 17. augustā Montserratas klosterī) bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes pirmais bīskaps, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antonijs Urbšs dzimis 1879. gada 29. novembrī Rokišķos Lietuvā. Desmit gadu vecumā zaudējot tēvu, gādību par zēnu uzņēmās viņa mātes brālis Vārkavas Vissvētās Trīsvienības draudzes prāvests Dovgialovičs. Tāpēc daļu bērnības un skolas gadus pavadījis Vārkavā, kur ieguvis arīizglītību. 1898. gadā iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā, kuru beidzis 1903. gadā un tājā pašā gadā Pēterpilī, Mogiļevas arhibīskaps metropolīts Hieronims Boļeslavs Klopotovskis Antoniju Urbšu ordinējis par priesteri.[1]

1922. gadā tika nozīmēts par bīskapa padomnieku un Rīgas arhidiecēzes prosinodālo tiesnesi, 1924. gadā iecelts par Svētā tēva kambarkungu jeb monsinjoru, 1937. gadā paaugstināts par prelātu. 1944. gada 9. septembrī izvests uz Vāciju, kur apmeties uz dzīvi Loras kapucīnu klosterī. Beidzoties Otrajam Pasaules karam, apmeklējis latviešu nometnes amerikāņu un angļu zonā, dalīdams Svēto sakramentu un dodams garīgo stiprinājumu. Kartūziešu abata aicināts, 1949. gada pavasarī kopā ar savu sekretāru prelātu Novicki devies uz Spāniju, kur apmeties Montserratas benediktiešu klosterī.

Spānijā Urbšs palīdzējis vietējiem bīskapiem — celebrēja, izdalīja Iestiprināšanas sakramentu, iesvētīja jaunos priesterus, kā arī apmeklēja draudzes. Montserratā 1953. gada 22. martā, priesterības zelta jubilejā saņēmis no pāvesta Pija XII pāvesta "Pontificio Solio Adstans" jeb troņasistenta titulu un privilēģijas, kas pienākas šim goda titulam. Līdz 1953. gadam Antonijs Urbšs tika piešķīris Iestiprināšanas sakramentu 14 000 ticīgo, 240 kandidātiem uz priesterību piešķīris zemākas un augstākas svētības. Liepājas bīskaps skaitījies līdz pat savai nāvei. Miris 1965. gada 17. augustā Spānijā, apbedīts Montserrata klostera kriptā, vēlāk blakus viņam apbedīts prelāts Novickis.[2]

Garīgā kalpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1903. līdz 1904. gadam ir Varakļānu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes vikārs. 1904. gadā uz īsu brīdi kļūst par Dagdas Vissvētās Trīsvienības draudzes vikāru. No 1904. līdz 1911. gadam ir Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs. 1911. gadā kļūst par Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzes prāvestu. No 1911. līdz 1920. gadam ir Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests. No 1920. līdz 1938. gadam ir Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes prāvests un Ludzas dekanāta dekāns.

1938. gadā nominēts par jaunizveidotās Liepājas bīskapijas bīskapu ar pāvesta Pija XI bullu "Commissum Humilitati Nostrae".[3] No 1938. līdz 1965. gadam ir Liepājas bīskaps, arhibīskapa metropolīta sufragans.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 320.lpp.
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 320.-321. lpp.
  3. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 59.lpp.
  4. www.catholic-hierarchy.org

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]