Antons Skrinda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Antons Skrinda
Antons Skrinda
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 4. oktobrī
Līksnas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1918. gada 31. martā (36 gadi)
Rēzekne, Oberosts (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās ārsts, rakstnieks
Vecāki Donats Skrinda, Apolonija Skrinda
Brāļi Benedikts, Kazimirs
Dzīvesbiedre Antoņina (dzim. Buhgolca), Helēna Olga Skrinda (1892—1967)
Bērni Leokādija Staudža (1910—1996); Aurēlija Adele Taškāne (1913—1981)

Antons Skrinda (latgaliešu: Ontons Skrynda, 1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks. Viens no brāļiem Skrindām, Latgales Atmodas kustības darbiniekiem. Dzejoļu krājuma "Kūkle" apkopotājs (1914)

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 14. oktobrī Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieka Donata Skrindas un viņa sievas Apolonijas ģimenē. Mācījās Līksnas pagastskolā (1888—1891), Pēterburgas Sv. Katrīnas draudzes proģimnāzijā (1891—1896), 8. Pēterburgas valsts ģimnāzijā (1896—1902). Studēja Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā (1902—1905, 1906—1909), sakarā ar piedalīšanos 1905. gada revolūcijā bija spiests bēgt uz Šveici, kur turpināja medicīnas studijas Bernes universitātē. Studiju gados darbojās Pēterburgas latviešu muzikālajā biedrībā, bija latviešu valodas skolotājs Sv. Katrīnas draudzes proģimnāzijā, ar pseidonīmu I. Leidumnīks publicējās sava brāļa K. Skrindas izdotajā laikrakstā "Drywa". 1908. godā izdeva mācību grāmatu “Latvīšu volūdas gramatika”. 1910. gadā ieguva ārsta grādu, bija 32. Sibīrijas strēlnieku pulka ārsts Kanskā (1910—1912), pēc tam ārsts Ņižņeudinskā (1912—1913). 1913. gada atgriezās dzimtenē, bija ārsts Rēzeknē (1913—1914). Izdeva savus un citu Latgales dzejnieku darbus krājumā "Kūkle" (1914).

Pirmā pasaules kara laikā kā frontes vecākais ārsts piedalījās kaujās Krievijas-Vācijas un Krievijas-Austroungārijas frontēs (1914—1917). 1917. gada kampaņas laikā Ukrainas rietumos krita gūstā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas pārbrauca Latvijā, taču 1918. gada 31. martā mira no ceļā iegūtas rozes infekcijas.[1] Apglabāts Rēzeknes Katoļu kapos.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valeinis, V. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998. — 51.lpp.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. — 51. lpp.
  • Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. red. Žanis Unāms. Grandheivena: Raven Printing, 1975. — 444. lpp.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodas (latgaliešu izloksnes) gramatikas titullapa (1908).
  • Eisa katōļu ticeibas izskaidrōšona (1907)
  • Pādejī divi rubli (1907)
  • Latvīšu volūdas gramatika (1908)
  • Zemnīka ceļš uz montu (1910)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39198. sleja.