Antra Liedskalniņa

Antra Liedskalniņa;
	Latvijas Nacionālā teātra aktrise
Dzimusi	1930. gada 22. oktobrī; Jaungulbenes pagasts, Madonas apriņķis, Latvija
Mirusi	2000. gada 20. aprīlī (69 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	aktrise
Dzīvesbiedrs	Elmārs Ozols; Kārlis Amoliņš
Bērni	Harijs Ozols
Citi apbalvojumi
	Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1965); Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1973); Andreja Pumpura prēmija (1987); Latvijas kultūras kanona kultūras vērtība;

Antra Liedskalniņa (dzimusi 1930. gada 22. oktobrī, mirusi 2000. gada 20. aprīlī) bija Latvijas aktrise. Ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra prīma, kas ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.^[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Jaungulbenes pagasta "Stūrās" (tagad Līgo pagastā) Arvīda un Annas Liedskalniņu ģimenē. Tēvs — Arvīds Liedskalniņš (1904—1944),^[2] komunistiskās partijas biedrs, 2 gadus pavadījis ieslodzījumā par politisko darbību, 1. Jaungulbenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940./41. g. 1926. gadā precējies ar Annu Veroniku Kupču (1908—1990).^[3] Antras jaunākā māsa Jogita (prec. Krūmiņa) — skolotāja Jaungulbenē.^[4]

Antra sākusi mācīties Siltāju skolā.^[5] Abas ar māsu bijušas skolas pirmās pionieres 1940. gadā. Sākoties Otrājam pasaules karam, tēvs iestājies strādnieku gvardē, neilgu laiku frontē, pēc tam strādnieks padomju armijas aizmugurē. Māte kopā ar meitām arī evakuējusies uz Krieviju, kur apmetusies Čeļabinskas apgabala Petuhovas rajonā (tagad Kurgānas apgabalā).^[6] Tēvs miris no slimības Petuhovas rajonā 1944. gadā.^[4]

Māte ar meitām pēc kara atgriezusies Jaungulbenes pagastā, māte bijusi pagasta partordze. Antra atsākusi mācīties Siltāju skolā, pēc tam Madonas vidusskolā un Gulbenes vidusskolā, kur piedalījusies dramatiskajā kolektīvā. 1951. gadā iestājusies Teātra institūtā, bet 1955. gadā beigusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti.^[5] Latvijas Nacionālajā teātrī strādājusi no 1955. gada, bet 1958. gadā sākusi filmēties kino. No 1962. gada komunistiskās partijas biedre. 1965. gadā ieguvusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1973. gadā ieguvusi Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1987. gadā ir kļuvusi par Andreja Pumpura prēmijas laureāti.^[7]

1. vīrs - aktieris Elmārs Ozols. Dēls — aktieris un dziedātājs Harijs Ozols (1963—2015).

2. vīrs - aktieris Kārlis Amoliņš. Šķīrušies 1980. gadā.^[4]

Mirusi 69 gadu vecumā, apbedīta Mākslinieku kalniņā Rīgas 1. Meža kapos.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antra Liedskalniņa ir bijusi daudzkrāsaina un spilgta drāmas un komēdijas aktrise. Viņas veidotie skatuves tēli bija apveltīti ar sievišķu šarmu un spēles prieku, kā arī piesātināti ar pārdzīvojumā vibrējošu dvēseli un patiesu jūtu dzīvi. Viena no viņas izcilākajām lomām bija Blānša "Ilgu tramvajā" (no 1969. gada), kas teātra repertuārā noturējās 12 gadus. Citas nozīmīgākās lomas bija lugās: Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls", Raiņa "Pūt vējiņi", Viljama Šekspīra "Ričards III", Andreja Upīša "Žanna d'Arka", Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvajs", Īva Žamiaka "Hamilkāra kungs", Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats" un Paula Putniņa "Paši pūta, paši dega", "Ar būdu uz baznīcu" un "Ar Dievu pie zemes". Pēdējā Antras Liedskalniņas loma teātrī bija Annas Manjani monologs A. Mefra "Grēksūdzes laiks".^[5] Nozīmīgākās kino lomas filmās: "Vētra", "Pūt, vējiņi", "Šīs bīstamās balkona durvis", "Akmens un šķembas" un "Tarāns".^[5]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1958 — "Svešiniece ciemā", epizodē
1960 — "Vētra" — Aija
1966 — "Akmens un šķembas" — Antra
1968 — "24-25 neatgriežas" — medmāsa Irēna
1969 — "Stari stiklā" — Vera
1970 — "Uzbērums" — Olga
1971 — "Meldru mežs" — Anna
1973 — "Pūt, vējiņi" — Ciepa
1973 — "Čināra" (3 sērijas) ("Uzbekfiļm") — frau Umaidere
1975 — "Liktenim spītējot", epizodē
1976 — "Šīs bīstamās balkona durvis" — Anita Pumpure
1978 — "Tavs dēls", epizodē
1979 — "Agrā rūsa", epizodē
1979 — "Sitiens" — māte
1980 — "Vasara bija tikai vienu dienu" — Šnepstu Silvija
1981 — "Laikmetu griežos" — stārastiene
1981 — "Amerikāņu traģēdija" (4 sērijas) (Lietuvas kinostudija) — Robertas māte
1982 — "Tarāns" — Marta
1982 — "Īsa pamācība mīlēšanā" — Pīpētāja
1982 — "Lietus blūzs" — Velga
1982 — "M-me Butterfly atgriešanās" (Dovženko kinostudija) — Solomija Krušeļņicka
1982 — "Apvērsums pēc instrukcijas Nr.107" ("Uzbekfiļm") — medmāsa
1983 — "Dārzs ar spoku" — sieviete autoostā
1983 — "Šāviens mežā", epizodē
1984 — "Uzvara" (2 sērijas) ("Mosfiļm", VDR) — Klementīne Čerčila
1984 — "Pēdējā vizīte" — Nikija, Džerija Čīvera meita
1984 — "Fronte tēva pagalmā" — Marija
1985 — "Sprīdītis" — Ragana
1986 — "Dubultnieks" — Ērika māte
1987 — "Aija" (2 sērijas) — Balodiene, Jāņa māte
1987 — "Apstākļu sakritība" — Veronikas māte
1988 — "Viktorija", epizodē
1989 — "Zītaru dzimta", epizodē
1990 — "Maija un Paija" — Zīle
1990 — "Vilkaču mantiniece" — Zīlīte
1991 — "Simts verstis pa upi", epizodē
1992 — "Pa baltā furgona pēdām" — Purviņa
1992 — "Šopēna noktirne" (Krievija, ASV), epizodē
1998 — "Izpostītā ligzda" — Gusta māte
2000 — "Baiga vasara", epizodē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Latvijas Kultūras Kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
↑ Arvīds Liedskalniņš - Geni
↑ Anna Veronika Kupčs - Geni
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Burtniece, Anda. Antra Liedskalniņa. R., 1984.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 «Gulbenes bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. decembrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.
↑ «www.spotnet.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. maijā. Teksts " SPOTNET " ignorēts
↑ Mirusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa - DELFI^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biogrāfija (krieviski)
Biogrāfija
IMDb profils (angliski)

[1] «Latvijas Kultūras Kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.

[2] Arvīds Liedskalniņš - Geni

[3] Anna Veronika Kupčs - Geni

[Burtniece,_Anda_1984-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Burtniece, Anda. Antra Liedskalniņa. R., 1984.

[autogenerated1-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 ^5,3 «Gulbenes bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. decembrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobrī.

[6] «www.spotnet.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. maijā. Teksts " SPOTNET " ignorēts

[7] Mirusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise Antra Liedskalniņa - DELFI^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]