Apatozauri (Apatosaurus) ir izmirušu, liela izmēra zālēdāju zauriegurņa dinozauru ģints no diplodoku dzimtas, viena no ikoniskākajām zauropodu ģintīm un svarīgākajām modeļgrupām dinozauru anatomijas un evolūcijas izpētē. Tie dzīvoja vēlajā Juras periodā aptuveni pirms 152–151 miljoniem gadu, galvenokārt Ziemeļamerikas rietumos — Morisonas formācijas nogulumos mūsdienu Kolorādo, Jūtas, Vaiomingas, Oklahomas un Ņūmeksikas teritorijā. Apatozauri bija masīvi zālēdāji ar garu kaklu un pātagveidīgu asti, robustu ķermeni. To skeleta uzbūve bija pielāgota lēnai pārvietošanai un barošanai ar augiem mežu, krūmāju un pie upēm esošajās ekosistēmās. Pieauguši īpatņi sasniedza apmēram 20–23 m ķermeņa garumu un vairāk nekā 15–20 tonnu masu. Kā liela izmēra zālēdāji tie ganījās vēlās Juras sauszemes ekosistēmās līdzās tādiem dinozauriem kā allozauriem, Camarasaurus, diplodokiem un stegozauriem, ieņemot nozīmīgu lomu šo kopienu barības ķēdēs un biotopu struktūrā.
Apatozauru ģinti 1877. gadā aprakstīja Otniēls Čārlzs Māršs, nosaucot pirmo zināmo sugu Apatosaurus ajax, savukārt 1916. gadā Viljams H. Holands (William H. Holland) atklāja un aprakstīja otru labi zināmo sugu Apatosaurus louisae. No nozīmīgākajām sugām visbiežāk min tieši A. ajax un A. louisae, kas palīdzējušas rekonstruēt šīs ģints morfoloģisko daudzveidību un ekoloģisko lomu Morisonas formācijas un plašākās mezozoja vides sistēmās. Apatozauru fosilijas salīdzinoši bieži sastopamas vēlā Juras nogulumos, un ģints paleontoloģiskā nozīme saistīta ne tikai ar plašo fosiliju klātbūtni, bet arī ar agrīnajiem un ilgstošajiem taksonomiskajiem strīdiem par tās identitāti — īpaši par attiecībām ar brontozauru ģinti, kas 20. gadsimtā ilgi tika uzskatīta par apatozauru sinonīmu. Populārajā kultūrā apatozaurs bieži attēlots kā tipisks “milzu, garkaklains dinozaurs”, un tas ir kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem “klasiskā dinozaura” tēliem filmās, ilustrācijās un muzeju ekspozīcijās.
Apatozauri Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apatozauri.