Apkakles stērste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apkakles stērste
Rhynchophanes mccownii
(Lawrence, 1851)
Apkakles stērste
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
Ģints Apkakles stērstes (Rhynchophanes)
Suga Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii)
Apkakles stērste Vikikrātuvē

Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns. Tā ir vienīgā suga apkakles stērstu ģintī (Rhynchophanes).[1] Sastopama Ziemeļamerikā (Kanādas dienvidos, ASV un Meksikā).[1][2] Apkakles stērste ir gājputns, ligzdo areāla ziemeļu daļā, ziemo dienvidos.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles stērste ir vidēji liels, kompakts zvirbuļveidīgais putns ar masīvu, konusveidīgu knābi un īsu asti. Ķermeņa garums 14—16 cm, svars 24—29 g.[3][4] Aste balta, uz tās melns "T" (melns centrs un astes gals). Pirkstam, kas vērsts uz aizmuguri, ir garš nags kā piesis.[4]

Ligzdošanas sezonas laikā tēviņš iegūst košu apspalvojumu: melnu galvas virsu un krūšu joslu, baltu pakakli, mugura pelēki svītrota, seja, kakls un vēders pelēki, uz spārniem sarkanbrūna šķērsjosla. Knābis melns. Ziemā tēviņi kļūst līdzīgi mātītēm — pelēkbrūni ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem.[4] Jaunie putni līdzīgi mātītei.[4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan ligzdo, gan ziemo atklātā ainavā, prērijā ar īsu zāli vai līdzenumos ar zāles ceriem un zemiem kaktusiem. Kā visas Arktikas stērstes vienmēr uzturas kādas ūdenstilpes tuvumā.[5] Ārpus vairošanās sezonas uzturas lielos baros gan migrējot, gan ziemojot. Barojas uz zemes, skrienot vai ejot.[5] Kukaiņus ķer arī īsā lidojumā. Apkakles stērste ir visēdāja. Barojas ar kukaiņiem (sienāžiem, tauriņiem, naktstauriņiem, skudrām u.c.) un zālaugu sēklām. Mazuļi tiek baroti ar kukaiņiem.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairošanās sezonā tēviņš ieņem ligzdošanas teritoriju, virs tās paceļoties gaisā (apmēram 10 m) un dziedot laižoties lejup, pēc tam atkal ceļas augšup un dziedot laižas lejup. Tēviņš dzied arī, sēžot koka zarā vai uz akmens.[4] Ja teritorijai tuvojas cits tēviņš, tas tiek agresīvi padzīts.[5] Ligzdo uz zemes kāda lielāka zāles cera vai krūma aizsegā. Ligzda tiek būvēta seklā iedobē, to būvē mātīte no sausas zāles, saknītēm un ķērpjiem, no iekšpuses izklāta ar dzīvnieku vilnu un lapiņām.[5]

Dējumā 2—6 baltas vai gaišas, olīvzaļas olas ar brūniem vai lavandas krāsa raibumiem. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst apmēram 12 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni lidot sāk apmēram 10 dienu vecumā, bet šajā vecumā galvenokārt pārvietojas skrienot, jo lidojums ir ļoti vājš. Vecāki turpina par tiem rūpēties vēl vairākas dienas. Arī pēc tam jaunie putni paliek kopā ar saviem vecākiem, vismaz 3 nedēļas.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]