Arābu—izraēliešu konflikts

Arābu—izraēliešu konflikts
Datums 1948. gada maijs—pašlaik Galvenā fāze: 1948—1973 Vieta Tuvie Austrumi Iznākums notiekošs Ēģiptes–Izraēlas miera līgums Oslo vienošanās Izraēlas–Jordānijas miera līgums UNSC 1701 Teritoriālās izmaiņas Izraēlieši okupēja Sīnāja pussalu (1967–1982), Rietumkrastu (1967-pašlaik), Gazas joslu (1967–2005), Golānas augstienes (1967-pašlaik) un Dienvidlibānu (1982–2000)
Karotāji
Izraēla	palestīnieši: AHW (1947-1949) Fedajīni (1949-1964) PLO (1964-2005) Gazas josla (2005–) Jordānija (1948–1994) Ēģipte (1948–1979) Irāka (1948–) Sīrija (1948–) Libāna (1948–) Hezbollah (1982–)
Komandieri un līderi
Dāvids Ben Gurions Haims Veicmans Igaels Jadins Jakovs Dori Dāvids Šaltiels Ichaks Rabins Ariels Šarons Ehuds Baraks Isers Beeri Moše Dajans Israēls Galili Igals Alons Šimons Avidans Ichaks Pundaks Israēls Amirs	Džons Bagots Glabs Habiss al-Madžali Abd al-K. al-Huseinī † Hasans Salama † Favzi al-Kavukdži Amins al-Huseinī karalis Farūks I Ahmeds Ali al-Mvavi Muhameds Nagībs
Zaudējumi
~22 000 karavīru nāves
Abām pusēm: 74 000 karavīru nāves 18 000 civiliedzīvotāju nāves (1945–1995)

Arābu—izraēliešu konflikts (arābu: الصراع العربي الإسرائيلي, Al-Sira'a Al'Arabi A'Israili; ivritā: הסכסוך הישראלי-ערבי, Ha'Sikhsukh Ha'Yisraeli-Aravi) tiek attiecināts uz politisku saspīlējumu un militārajiem konfliktiem starp Arābu valstīm un Izraēlu. Konflikta saknes ir meklējamas 19. gadsimta beigās, kad aizsākās cionistu kustība, kuras mērķis bija izveidot neatkarīgu ebreju valsti. Konflikts sākās 1948. gadā, kad tika izveidota Izraēla, un norisinājās Izraēlas neatkarības karš. 1973. gadā norisinājās Grēkatlaides Dienas karš. 1979. gadā Izraēla noslēdza miera līgumu ar Ēģipti, bet 1994. gadā — ar Jordāniju. Joprojām Izraēla regulāri konfliktē ar Sīriju, Libānu un Irāku, kā arī ar palestīniešiem Gazas joslā.

Skatīt arī

• Izraēlas—Palestīnas konflikte