Arābu alfabēts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā.

Arābu alfabēts (arābu: أَبْجَدِيَّة عَرَبِيَّة‎, abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu. Alfabētā ir 28 līdzskaņus apzīmējoši burti. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) nepilnajā rakstībā apzīmē arī garos patskaņus. Visi šie burti ir kursīvā gan rokrakstā, gan drukātā veidā. Tas nozīmē, ka rakstot vārdu, katrs nākamais burts ir tieši saistīts ar iepriekšējo. Arābu alfabēta virziens ir no labās puses uz kreiso. Katram arābu alfabēta burtam var būt līdz četrām dažādām grafiskajām formām — vārda sākumam, vidum vai beigām, kā arī izolētā. Arābu alfabētā neizšķir lielos un mazos burtus. Uz arābu alfabētu bāzētu rakstību izmanto arī persiešu valoda, urdu, dari, daļēji kurdu valoda, azerbaidžāņu valoda, kazahu valoda un citas.

Pamatburti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābu alfabētā ir 28 pamatburtu.

Arābu alfabēta pamatburti
Nosaukums Translit. Izruna (IPA) Burta atrašanās vieta vārdā Atsevišķi
Vārda beigās Vārda vidū Sākumburts
’alif / ā dažādi,
ieskaitot /aː/ [a]
ـا ـا ا ا
bā’ b /b/
(dažreiz aizguvumos /p/)[b]
ـب ـبـ بـ ب
tā’ t /t/ ـت ـتـ تـ ت
thā’ th (arī ṯ ) /θ/ ـث ـثـ ثـ ث
jīm j (arī ǧ, g ) [d͡ʒ] ~ [ʒ] ~ [ɡ] [c] ـج ـجـ جـ ج
ḥā’ /ħ/ ـح ـحـ حـ ح
khā’ kh (arī , ḵ ) /x/ ـخ ـخـ خـ خ
dāl d /d/ ـد ـد د د
dhāl dh (arī ḏ ) /ð/ ـذ ـذ ذ ذ
rā’ r /r/ ـر ـر ر ر
zayn / zāy z /z/ ـز ـز ز ز
sīn s /s/ ـس ـسـ سـ س
shīn sh (arī š ) /ʃ/ ـش ـشـ شـ ش
ṣād /sˤ/ ـص ـصـ صـ ص
ḍād /dˤ/ ـض ـضـ ضـ ض
ṭā’ /tˤ/ ـط ـطـ طـ ط
ẓā’ [ðˤ] ~ [zˤ] ـظ ـظـ ظـ ظ
‘ayn ʿ /ʕ/ ـع ـعـ عـ ع
ghayn gh (arī ġ, ḡ ) /ɣ/
(dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c]
ـغ ـغـ غـ غ
fā’ f /f/
(dažreiz aizguvumos /v/)[b]
ـف ـفـ فـ ف [d]
qāf q /q/
(dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c]
ـق ـقـ قـ ق [d]
kāf k /k/
(dažreiz aizguvumos /ɡ/)[c]
ـك ـكـ كـ ك
lām l /l/ ـل ـلـ لـ ل
mīm m /m/ ـم ـمـ مـ م
nūn n /n/ ـن ـنـ نـ ن
hā’ h /h/ ـه ـهـ هـ ه
wāw w / ū / aw /w/, /uː/, /aw/,
dažreiz aizguvumos /u/, /o/ un /oː/
ـو ـو و و
yā’ y / ī / ay /j/, /iː/, /aj/,
dažreiz aizguvumos /i/, /e/ un /eː/
ـي ـيـ يـ ي [e]
  • ^a ’Alif var simbolizēt dažādas fonēmas literārajā arābu valodā:
    1. Bez diakritiskajām zīmēm: ا
      • sākumburts: a, i   /a, i/ vai dažreiz klusais definētais artikuls ال (a)l-
      • varda vidū vai beigās: ā   /aː/.
    2. ’Alif ar hamzah virs burta: أ
      • sākumburts: ’a, ’u   /ʔa, ʔu/
      • varda vidū vai beigās: ’a   /ʔa/.
    3. ’Alif ar hamzah zem burta: إ
      • sākumburts: ’i   /ʔi/; nav vārda vidū vai beigās.
    4. ’Alif ar maddah : آ
      • sākumburts, vārda vidū un beigās: ’ā   /ʔaː/.
  • ^b /p/ un /v/ var attēlot attiecīgi ar پ un ڤ‎/ڥ vai, ja nepieejams, ب un ف‎/ڢ tiek attiecīgi lietoti.
  • ^c Arābu valodas runātājiem fonēmu /ɡ/ var attēlot, izmantojot dažādus burtus, atkarībā no lokālajiem dialektiem. ج parasti izmanto Ēģiptē, dažreiz arī Jemenā un Omānā. ق tiek lietots, kur tas lokālajos dialektos attēlo [ɡ]. ك vai غ tiek lietots, kur lokālajos dialektos /ɡ/ neeksistē. Citi burti, kā گ,‎ ݣ vai ڨ arīdzan var būt izmantoti, bet tos neuzskata par arābu standarta burtiem. Līdzīgi, kur ج attēlos [ɡ], tas var būt arīdzan lietots, lai attēlotu /ʒ/~/d͡ʒ/ vai burts چ var būt izmantots Ēģiptē.
  • ^d Fā’ un qāf tradicionāli raksta Āfrikas ziemeļrietumosڢ un ڧـ ـڧـ ـٯ, attiecīgi, pēdējais punkts ir pievienots tikai sākumburtam vai vārda vidū esošajam burtam.
  • ^e Ēģiptē, Sudānā un dažreiz citās vietās Yā’ rakstot atsevišķi un vārda beigās gan rokrakstā, gan drukātajā tekstā vienmēr ir bez punktiem ى, padarot to tikai vārdā skaidri atšķiramu no ’alif maqṣūrah.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]