Pāriet uz saturu

Arčibalds Veivels

Vikipēdijas lapa
Sers Arčibalds Veivels
Archibald Percival Wavell
Indijas vicekaralis un ģenerālgubernators
Amatā
1943. gada 1. oktobris  1947. gada 21. februāris
Prezidents Džordžs VI Vindzors
Priekštecis Viktors Houps
Pēctecis Luiss Mauntbetens

Dzimšanas dati 1883. gada 5. maijā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kolčestera, Eseksa, Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 1950. gada 24. maijā (67 gadu vecumā)
Valsts karogs: Anglija Vestminstera, Londona, Anglija
Dzīvesbiedrs(-e) Eiženija Marija Kvirka
Bērni 4
Profesija militārpersona

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe Feldmaršals
Dienesta laiks 1901–1943
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Struktūra Britu Armija
Vienība ("Melnā sardze", Karaliskais Skotijas pulks)
Komandēja Amerikas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Austrālijas bruņoto spēku pavēlniecība (ABDA)
Tuvo Austrumu pavēlniecība
Dienvidu pavēlniecība (Apvienotā Karaliste)
Palestīnas pavēlniecība
Kaujas darbība

Arčibalds Persivals Veivels (angļu: Archibald Percival Wavell, 1st Earl Wavell; dzimis 1883. gada 5. maijs — 1950. gada 24. maijs) bija Lielbritānijas armijas feldmaršals ar nozīmīgu militāro karjeru. Viņš piedalījās Otrajā Būru karā, Bazāras ielejas kampaņā un Pirmajā pasaules karā, kura laikā tika ievainots Otrajā Ipras kaujā. Otrajā pasaules karā viņš sākotnēji bija Tuvo Austrumu spēku virspavēlnieks, šajā amatā vadot britu spēkus uzvarā pār Itālijas armiju Eritrejā-Abesīnijā, Ēģiptes rietumos un Lībijas austrumos operācijas "Kompass" laikā 1940. gada decembrī, vēlāk 1941. gada aprīlī Rietumu tuksnesī viņu sakāva Ervīna Rommela vācu tanku armija "Āfrika". Viņš bija Indijas virspavēlnieks no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada jūnijam (izņemot īsu laiku kā Amerikas-Lielbritānijas-Nīderlandes-Austrālijas pavēlniecības komandieris) un pēc tam Indijas vicekaralis līdz aiziešanai pensijā 1947. gada februārī.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Veivels kā Indijas vicekaralis (centrā) ar Indijas armijas virspavēlnieku Okinleku (pa labi) un Montgomeriju.

Veivels absolvēja Vinčesteras koledžu, Sandhērstas Militāro koledžu (1901. gadā) un Štāba koledžu (1910. gadā).

Viņš piedalījās Otrajā būru karā, dienestu pildot "Melnās sardzes" pulkā (The Black Watch, 3rd Battalion, Royal Regiment of Scotland) un Pirmajā pasaules karā.[1]

1916.–1917. gadā viņš bija Lielbritānijas militārais atašejs Krievijas Kaukāza armijas štābā.

1939. gada jūlijā Veivels tika iecelts par Lielbritānijas spēku virspavēlnieku Tuvajos Austrumos (viņa vadīto spēku operāciju zona aptvēra no Ziemeļāfrikas līdz Irākai). Otrajam pasaules karam izplatoties uz šo teātri (1940. gada jūnijā), Veivels vadīja militārās operācijas Ziemeļāfrikā. 1940. gada decembrī viņa vadītie britu spēki Sidi Barrani Ēģiptes rietumos sakāva trīs reizes spēcīgākus Itālijas spēkus, un līdz 1941. gada februārim viņi bija okupējuši praktiski visu Itālijas impērijas Austrumāfriku. Tomēr daļa viņa spēku drīz vien tika novirzīti neveiksmīgai operācijai Grieķijā, un pēc tam, kad 1941. gada februārī vācu feldmaršala Rommela vadītie vācu ekspedīcijas spēki izsēdās Āfrikā, notikumi britiem pagriezās uz sliktāko pusi.

1941. gada jūnijā pēc britu pretuzbrukuma neveiksmes Lībijas tuksnesī (operācija "Kaujas cirvis") Veivels tika atcelts no amata un iecelts par virspavēlnieku Irākā un Irānā. 1942. gada janvārī viņš tika iecelts par Sabiedroto spēku augstāko komandieri Dienvidaustrumāzijā karā pret Japānu. Tomēr aktīvās Japānas agresijas dēļ reģionā komandstruktūra drīz vien tika izformēta. 1942. gada martā Veivels tika iecelts par Sabiedroto spēku augstāko komandieri Indijā un Birmā.

1943. gadā viņš tika paaugstināts par feldmaršalu.

No 1943. gada jūnija līdz 1947. gada februārim viņš bija Indijas vicekaralis.

1943. gada septembrī viņš nodibināja diplomātiskās attiecības ar Dzjana Dzješi valdību Čuncjinā, nosūtot uz pilsētu Indijas ģenerālaģentu Š. Menonu.

1950. gada 24. maijā Arčibalds Veivels nomira 67 gadu vecumā recidīva dēļ pēc vēdera dobuma operācijas.[2]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]

Publikācijas

[labot | labot pirmkodu]

Grāmatas

[labot | labot pirmkodu]

Oficiālās vēstules

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Archibald Wavell: Britain's first wartime victor» (angļu). National Army Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-31. Skatīts: 2023-01-28.
  2. «Oxnard Press-Courier - Google News Archive Search». news.google.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-07-02. Skatīts: 2022-07-02.
  3. «Archibald Wavell, 1st Earl Wavell». Unit histories. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. februāris. Skatīts: 2013. gada 11. maijs.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]