Tāla sīkplikstiņš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Arabidopsis thaliana)
Tāla sīkplikstiņš
Arabidopsis thaliana ((L.) Heynh.)
Arabidopsis thaliana (L.) Heynh.
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSēklaugi (Spermatophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaBrassicales
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsSīkplikstiņi (Arabidopsis)
SugaTāla sīkplikstiņš (A. thaliana)
Sinonīmi
  • Arabis thaliana L.,
  • Sisymbrium thalianum (L.) J. Gay & Monn.
Tāla sīkplikstiņš Vikikrātuvē

Tāla sīkplikstiņš (Arabidopsis thaliana) ir mazs ziedaugs, kura raksturīgais izplatības areāls ietver Eiropu, Āziju un Āfrikas ziemeļdaļu. Amerikā un citur pasaulē to pieskaita invazīvajām sugām. Tā īsā dzīves cikla un nelielā genoma dēļ A. thaliana ir kļuvis par vienu no ģenētikas modeļorganismiem. Tāla sīkplikstiņa genoms bija pirmais sekvenētais augu genoms.[1][2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas auga daļas ir klātas ar matiņiem. Stublājs ir stāvs, vienkāršs vai zarots, no lapu rozetes var atiet arī vairāki stublāji. Lapas – veselas, rozetē, uz stublāja maz lapu. Rozetes lapas lāpstveidīgas līdz otrādi olveidīgas: (garums 1–3,5 cm, bet platums 0,2–1 cm), raksturīga gluda mala un strups gals. Stublāja lapas ir sīkākas. Ziedi ķekarā stublāja un sānu vasu galos. Vainaglapas baltas (0,3–0,4 cm), kauslapas zaļas un īsākas (0,15–0,2 cm). Auglis – kails un izliekts pākstenis, kas diezgan garā kātā (0,5–1,5 cm) atstāv slīpi augšup no ziedkopas ass. Sēklas izkārtotas katrā cirknī vienā rindā. Ziedēšanas laiks – maijā, jūnijā.

Raksturīgie biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži sastopami augi dažāda lieluma grupas sausās vietās mežos, pļavās un smiltājos, kā arī sausās nezālienēs un taku malās.

Līdzīgie augi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. thaliana ir līdzīgs dažiem citiem nelieliem krustziežiem ar baltiem ziediem, piemēram, smiltsķērsām (Arabis spp.) un lauka sīkķērsai (Cardaminopsis arenosa). Tomēr atšķirt to var diezgan viegli pēc divām pazīmēm: veselām lapām un ļoti skraji aplapota stublāja.[3]

A.thaliana vēsture zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi A.thaliana kā modeļorganismu izvēlējās Fridrihs Laibahs,1907. gadā, kurš noteica, ka A.thaliana ir tikai 5 hromosomas (2n=10), un turpināja strādāt ar šo augu turpmākos 30 gadus. Tikmēr krievu ģenētiķe N.N. Titova noraida A. thaliana kā modeļorganismu, jo nepareizi izskaita hromosomas un atzīst to par pārāk mazu (n=3). 1947. gadā Leibahs pozicionē A.thaliana kā ģenētikas modeļorganismu. Tiek sākta dažādu A.thaliana ekotipu vākšana.[4] 1980. gadā tika publicēta A.thaliana detalizēta ģenētiskā karte. Modernā ēra A. thaliana pētījumiem sākās 1987. gadā, pēc trešās internacionālās Arabidopsis konferences Mičiganas universitātē. Pēc tam to plaši sāka pētīt visā pasaulē un pēta joprojām. 2000. gadā tika pabeigta A. thaliana genoma sekvenēšana.[5]

Pielietojums kā modeļorganismam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A.thaliana izmanto dažādās ar augu izpēti saistītās bioloģijas nozarēs, kā, piemēram, ģenētikas, evolūcijas, populāciju ģenētikas un augu fizioloģijas pētījumos. A. thaliana plaši izmanto transformēšanai. Tas ir ļoti piemērots augs gaismas mikroskopēšanai. Ir izveidotas plašas mutantu kolekcijas, kas ļauj nodarboties ar konkrētu gēnu pētījumiem un pētīt to mijiedarbību.

Jaunākie pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par jaunākajiem pētījumiem informācija pieejama http://www.arabidopsis.org/ un plašajā zinātnisko publikāciju klāstā,ko iespējams atrast dažādās datubāzēs kā http://www.ncbi.nlm.nih.gov/, http://www.sciencedirect.com/, http://www.springer.com/?SGWID=0-102-0-0-0 un citās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Initiative: TAG Analysis of the genome sequence of the flowering plant Arabidopsis thaliana. Nature 2000, 408:796-815.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 12. janvārī.
  3. «Tāla sīkplikstiņš - Arabidopsis thaliana (L.) Heynh. - Augi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 12. janvārī.
  4. «Chronology of Arabidopsis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. septembrī. Skatīts: 2011. gada 12. janvārī.
  5. http://bakhshi.us/Files/arabidopsis.pdf[novecojusi saite]