Arahidonskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arahidonskābe
AAnumbering.png
Arahidonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C20H32O2
Molmasa 304,47 g/mol
Blīvums 922 kg/m3
Kušanas temperatūra -49,5 °C
Viršanas temperatūra 169 - 171 °C pie 0,15 mmHg (sadalās)

Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis — 'zemesrieksts'), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produktipiens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.

Dzīvnieku valsts produkti — arahidonskābes avots

Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes — linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulēšanās mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.