Aramiešu raksts

Aramiešu raksts
Tips	abdžads
Valodas	aramiešu, sīriešu, mandajiešu, ebreju, edomiešu
Laika periods	8. gadsimts p.m.ē. — 7. gadsimts m.ē.
Raksta virziens	no labās uz kreiso
Izcelsmes; rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi; → Protosīnājas raksts; → Feniķiešu raksts; → Aramiešu raksts
Atvasinātās; sistēmas	ebreju raksts; nabatiešu raksts; sīriešu raksts; palmīriešu raksts; Hatras raksts; mandajiešu raksts; Elimajas raksts; pahlavi; kharošthi; brahmi raksts
Unicode rangs	Imperial Aramaic
ISO 15924	Armi (124)
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Aramiešu raksts ir semītu abdžadiska rakstība, kas attīstījās no feniķiešu raksta 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā. Tas bija plaši izplatīts Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā, kur aramiešu valoda kalpoja kā administratīvā un literārā valoda dažādām impērijām, tostarp Asīrijas, Babilonijas un Persijas impērijai.

Aramiešu raksts sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi. Tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu rakstu sistēmu attīstību, ieskaitot ebreju, sīriešu un arābu rakstību. Pahlavi, sogdu un pat agrīnās uiguru rakstu sistēmas izcēlās no aramiešu raksta variantiem.

Ahemenīdu impērijas laikā (6.–4. gs. p.m.ē.) aramiešu raksts un valoda kļuva par impērijas oficiālo saziņas līdzekli, un to izmantoja pārvaldē un tirdzniecībā. Laika gaitā dažādu reģionu vietējās ietekmes radīja vairākus aramiešu raksta paveidus, piemēram, nabatiešu un palmīriešu rakstu.

Mūsdienās aramiešu raksts joprojām saglabājies dažās reliģiskās kopienās un tiek izmantots klasiskās sīriešu valodas tekstos. Tā vēsturiskā nozīme izpaužas arī kā starpposms starp senajiem feniķiešu un mūsdienu semītu alfabētiem.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aramiešu raksts.

Šis ar rakstību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.