Ardžuna (sanskritā: अर्जुन, Arjuna, izrunā: /ɐɾd͡ʒun̪ə/) ir viens no centrālajiem varoņiem senindiešu eposā “Mahābhārata” un viens no pieciem pandavu brāļiem, kas taisnības vārdā cīnījās Kurukšētras kaujā pret saviem radiniekiem kauraviem. Viņš tiek attēlots kā izcils karotājs (ksatridža), prasmīgs loka šāvējs un tikumības paraugs,[1] kurš iemieso drosmi, pienākuma apziņu un iekšējo cīņu starp morālo atbildību un personīgajām šaubām. Ardžunas dievišķā izcelsme ir saistīta ar pērkona un debesu dievu Indru, kurš tiek uzskatīts par viņa debesu tēvu.[2] Eposā viņš ir galvenais sarunu biedrs dievišķajam avatāram Krišnam, kurš kļūst par viņa ratu vadītāju un garīgo skolotāju. Šī attiecības kulminē “Bhagavadgītā”, kurā Krišna, redzot Ardžunas vilcināšanos sākt kauju, sniedz viņam mācību par darmu (pienākumu), karmu (darbību) un mokšu (atbrīvošanos).
Hindu mitoloģijā Ardžuna tiek godāts kā ideāls karotājs un dievbijīgs cilvēks, kura dzīve simbolizē gan varonību, gan garīgu meklējumu. Viņa tēls ietekmējis ne tikai klasisko literatūru un mākslu, bet arī filozofisko domāšanu, padarot viņu par vienu no visievērojamākajiem varoņiem Indijas kultūras un garīgajā mantojumā.[3][4]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ardžuna.
_name_of_the_God_as_per_the_Vedas.svg)