Argentīnas Konfederācija

Argentīnas Konfederācija (spāņu: Confederación Argentina) bija politiska valsts struktūra, kas pastāvēja Dienvidamerikā no 1831. līdz 1861. gadam. Tā bija Argentīnas priekštece un sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu autonomiju.

Argentīnas Konfederācija izveidojās pēc Argentīnas Apvienotās Provinces sabrukuma, kas bija cīnījusies par neatkarību no Spānijas 1816. gadā. Pēc ilgstošām cīņām starp unitāristiem (kas vēlējās centralizētu valdību Buenosairesā) un federālistiem (kas atbalstīja autonomas provinces), 1831. gadā tika izveidota konfederācija, kuras līderis kļuva Huans Manuels de Rosass. Konfederācija pastāvēja bez oficiālas konstitūcijas, un Buenosairesa, kas bija ekonomiski dominējošā province, ne vienmēr pilnībā iekļāvās tās struktūrā. Rosass valdīja ar autoritāru pieeju, kontrolējot ārpolitiku un izmantojot represijas pret pretiniekiem. Viņa vadība beidzās 1852. gadā, kad viņš tika gāzts Kaserosas kaujā. Pēc Rosasa krišanas provinces mēģināja izveidot jaunu valdību. 1853. gadā tika pieņemta Argentīnas Konstitūcija, bet Buenosairesa atteicās pievienoties konfederācijai un izveidoja atsevišķu Buenosairesas štatu. Konflikts turpinājās līdz 1861. gadam, kad Buenosairesas spēki uzvarēja Pavonas kaujā un Argentīnas Konfederācija beidza pastāvēt, pārtopot par mūsdienu Argentīnas Republiku.

Ekonomika un ārpolitika

Konfederācija bija atkarīga no lauksaimniecības un liellopu audzēšanas, kā arī tirdzniecības ar Eiropu. Tomēr Buenosairesas dominance ostu un muitas kontroli radīja ilgstošus konfliktus ar pārējām provincēm.

Starptautiski Argentīnas Konfederācija bija iesaistīta konfliktos ar Urugvaju un Brazīliju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Argentīnas Konfederācija.