Pāriet uz saturu

Argentīnas tango

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Argentīnas Tango)
Argentīnas tango

Argentīnas tango ir sabiedriska deja un mūzikas žanrs, kura radusies Argentīnā un Urugvajā. Argentīnas tango tiek bieži jaukts ar balles tango, kaut arī tas ir vēlāks novirziens. Aplūkojiet tango vēsturi un tango mūziku, lai uzzinātu vairāk par izcelsmi un attīstību. Šeit aprakstīta pati deja.

Argentīnas tango Buenosairesas ielās

Argentīnas tango sastāv no vairākiem stiliem, kuri ir attīstījušies dažādās vietās un laikmetos, un ir kā atbilde uz pieaugošo burzmu deju laukumā un pat ģērbšanās stilu. Lai arī tie visi ir attīstījušies Argentīnā un Urugvajā, ietekme ir bijusi arī no Eiropas un Ziemeļamerikas ienākošajām idejām. Kā rezultātā ir liels daudzums daļēju sakritību šobrīd aktuālajos stilos, kuri atšķiras tikai detaļās. Un dejas attīstība ar sajaukšanos un sajaukšanās dēļ attīstības turpinās.

Argentīnas tango satvēriens variē no ļoti cieša apskāviena, kurā dejotāji saskaras ar krūtīm, līdz atvērtam, kurā vadītājs un sekotājs atrodas viens no otra pat rokas stiepiena attālumā, vai arī pa vidu starp šiem galējiem satvēriena stāvokļiem. Nemainīgi ciešs apskāviens tiek piedēvēts tradicionālajam tango stilam (Tango de Salon), turpretī atvērtais satvēriens atstāj vietu dažādu greznojošu figūru dejošanai, kuras bieži tiek piedēvētas jaunajam tango (Tango Nuevo) stilam. Satvēriens var variēt arī dejošanas laikā, atkarībā no dejojamās figūras, kas ir raksturīgi tango šova stilam.

Savā būtībā tango ir staigāšana ar partneri mūzikas ritmā. Muzikalitāte (t.i. dejošana atbilstoši tango mūzikas paustajām emocijām un ritmam) ir ļoti nozīmīgs elements. Labs dejotājs ir tāds, kurš savā dejā spēj attēlot mūziku. Tāpat dejotāji parasti vienmēr dejā staigājot tur pēdas tuvu grīdai, kā arī potītes un ceļgali saskaras tiklīdz tie iet garām viens otram.

Argentīnas tango pamatā balstās uz improvizāciju. Kaut arī skolotāji laika gaitā ir izstrādājuši zināmu kustību kopumu, lai izmantotu kā līdzekli apmācībā, neeksistē strikts pamata solis. Viena no visu Argentīnas tango stilu īpašībām ir tā, ka sekotāja tiek vesta mainīt svaru no vienas kājas uz otru. Tas iet roku rokā ar otru galveno rakstura īpašību — sekotājai gandrīz nekad nebūs svars uz abām kājām vienlaicīgi. Argentīnas tango ir jauna pieeja pāru dejās. Vairumā citu dejo eksistē skaidras soļu iestrādes, pēc kurām sekotāja var viennozīmīgi paredzēt nākamos deju soļus. Šis pieņēmums attiecībā uz Argentīnas tango ir atstājams deju grīdas malā, un ir jāaizstāj ar partneru sadarbību dejā, kas tiek veidota ar tiešu neverbālu komunikāciju, dialogu. Tango ir deja, kurā mirklis dzimst brīdī, kad tiek dejots.

Argentīnas tango tiek dejots pretēji pulksteņa rādītāju virzienam pa deju grīdas ārējo malu (dejas ceļu) un bieži vien dejotāju plūsma sadalās vairākās joslās; dejošana šķērsām pāri laukumam netiek atzīta un tiek nosodīta. Deju zāles vidus ir vieta, kur var atrast vai nu iesācējus, kuriem vēl nav pietiekoša pieredze, lai veiksmīgi manevrētu starp pārējiem dejotājiem, vai arī pārus, kuri izpilda košas, vairāk skatītājiem domātas figūras, vai arī kuri vēlas izdejot soļus, kuri aizņem daudz deju grīdas vietas. Ir pieņemama arī patvaļīga un pēkšņa apstāšanās uz dejas ceļa, lai izpildītu stacionāras figūras, ja vien tas nepieklājīgi netraucē citus dejotājus. Pieredze māca, ka, ja jums eksistē brīva vieta priekšā, tad visticamāk aiz jums ir izveidojies sastrēgums ar gaidošiem pāriem. No ikviena dejotāja tiek gaidīta cieņa pret pārējiem dejotājiem. Ir īpaši jāizvairās no saskarsme vai pat drūzmēšanās ar citiem pāriem. Tas tiek uzskatīts par lielu nepieklājību un rupjību; bez iespējamā fiziskā ļaunuma nodarīšanas parasti tas iztraucē pāra saskaņoto dejošanu.

Atšķirības no balles tango

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkursa dejas salīdzinājums ar sociālo deju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balles tango deju soļi ir standartizēti deju studijās, lai atvieglotu žūrijas vērtēšanu sacensībās. Soļi nav īpaši manījušies jau vairākus gadu desmitus.

Turpretī Argentīnas tango ir visu laiku attīstībā esoša deja un mūzika, kura turpina mainīties katru dienu uz sarīkojumu deju grīdas gan Argentīnā, gan lielākajos tango centros pārējā pasaulē.

Argentīnas tango joprojām ir pamatā balstīts uz improvizāciju. Lai arī eksistē soļu vadlīnijas un zināmas secības, kas tiek izmantotas apmācībās, tie var variēt gan dejošanas virzienā, gan ritma ātrumā, gan kombinācijās, gan izpildījumā (solis var būt plūstošs, pulsējošs, ass, utt...).

Satvēriens (Abrazo)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no nozīmīgākajām atšķirībām starp Argentīnas tango un balles tango ir satvēriena formā un izjūtās. Balles variants nosaka, ka partneru augumu augšējās daļas tiek atliektas vienam no otra, saglabājot kontaktu gurnos.

Argentīnas tango gadījumā tas ir tieši pretēji: dejotāji ar krūtīm tuvāk viens otram, nekā ar gurniem, bieži vien veidojot fizisku kontaktu ar krūšukurvjiem (atkarībā no partneru augumu atšķirībām un satvēriena ciešuma). Ciešā satvērienā abiem partneriem krūšu kurvis ir pilnīgā kontaktā, un tiek dejots vaigu pret vaigu (vai arī gadījumos, kad starp partneriem ir lielāka augumu starpība — ar zodu pret pieri). Atvērtākā satvērienā starp partneriem var būt tik daudz vietas, cik paši vēlas, bet vienmēr satvērienā ir jāsaglabā pilnīgs kontakts ar rokām, lai neciestu savstarpējā komunikācija. Tā kā Argentīnas tango sastāv gandrīz tikai no improvizācijas, komunikācija starp partneriem ir jābūt viennozīmīgai un skaidrai. Pat dejojot ļoti atvērtā satvērienā, Argentīnas tango dejotāji neatliecas viens no otra; visu laiku tiek saglabāts stāvoklis, kad smaguma centrs ir novirzīts uz priekšu.

Neatkarīgi no satvēriena ciešuma, tam nav jābūt kokaini stīvam, bet gan relaksētam ka apskāvienam.

Staigāšana (Caminada)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl viena atšķirība ir tā, ka vadītājam ir atļauts iet ar kreiso kāju, kad sekotāja iet arī ar kreiso kāju. Šī „krusteniskā” iešana ir pretstatā „paralēlajai” iešanai, kad kājas tiek liktas tās, kuras ir viena otrai pretī. Balles tango „krusteniskā” iešana tiek uzskatīta par kļūdainu, ja vien vadītājs un sekotājs nav abi pagriezušies vienā dejošanas virzienā.

Argentīnas tango mūzika variē daudz vairāk nekā balles tango mūzika. Ļoti daudz tango mūzikas ir komponēts tieši pēdējā gadsimta laikā. Ar lielo mūzikas apjomu radušās arī lielas atšķirības starp dažādu ansambļu komponēto un izpildīto tango mūziku. Tas, protams, atvieglo Argentīnas tango dejotājiem pavadīt kaut visu nakti dejojot tikai un vienīgi Argentīnas tango. Četri raksturīgākie Argentīnas tango mūzikas pārstāvji ir: Carlos Di Sarli[1], Juan D’Arienzo[2], Anibal Troilo[3] un Osvaldo Pugliese[4]. Šo mūziķu vadītie orķestri orietnējās tieši uz deju mūzikas atskaņošanu. Argentīnas tango ritms ir balstīts uz 2x4, divi stingrāki akcenti no četriem (dos por cuatro).

Argentīnas tango nemāca atsevišķu soļu sapludināšanu, kā svingā, salsā vai balles dejās, tomēr eksistē atpazīstamas figūras, kuras tiek mācītas pamatos. Tradicionālā soļu secība, kuri var tikt mācīti sākotnējos kursos.

  • Staigāšana (la Caminata) — pāris Argentīnas tango satvērienā saskaņoti staigā mūzikas ritmā
  • Astoņu soļu pamatsolis (Salida) — sava veida izejas solis uz deju grīdu
  • Krustiņš (Cruzada) - noteiktā brīdī sekotāja krusto kājas, pievelkot kreiso kāju priekšā labajai
  • Astotnieks (Ocho) — 8-veida figūra, ko uz priekšu vai atpakaļ zīmē sekotāja ar savu kāju kustībām
  • Pusgrieziens (Media Luna)
  • Zīmulis (Lapiz) — izliekta figūra, ko zīmē ar purngalu
  • Grieziens (Giro vai Molinete) — figūra, kurā sekotāja griežas apkārt vadītājam
  • Sacada - partnera vietas ieņemšana.
  • Āķis (Gancho) — partneris „aizāķē” savu kāju aiz parnera kājas
  • Barrida vai Arrastre — viens partneris „slauka” ar otra partnera kāju, to velkot
  • Volcada - griežot partneri ap viņas asi, kamēr viņa stāv uz vienas kājas ieslīpi pret partneri un ar brīvo kāju velk apli.
  • Colgada.
  • Parada - vadītājs aptur dejas kustību, parasti bloķējot partneres brīvo kāju.
  • Sandwich - vadītājs novieto savas pēdas ap vienu no partneres pēdām. Parasti tiek izpildīts pēc parada, otru kāju pieceļot klāt pie tās partneres kājas, kura ir apturēta, otrajā pusē, to maigi "iespiežot".

Saistītās dejas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Argentīnas tango dejotāji parasti atzīst vēl divas saistītas dejas: Tango valsi (Vals Cruzado) un Milongu.

Tango valša mūzika ir 3/4 taktsmērā, bet citādākā ziņā ļoti līdzīga Argentīnas tango mūzikai. Tango dejotāji dejo valsi ļoti līdzīgi, kā tango, ar to atšķirību, ka valsim ir viens uzsvars taktī (vismaz iesācēju līmenī). Tas rada diezgan atbrīvotu, gludi peldošu dejošanas stilu pretēji Vīnes valsim, kur dejotāji visbiežāk veic 3 soļus taktī un gandrīz visu laiku griežas. Pieredzējuši dejotāji papildina līgano viens uzsvars taktī iešanu ar sinkopisku iešanu, veicot soli uz „viens”, „divi” un, retāk, visiem trim sitieniem taktī. Valsi raksturo paužu neesamība un nebeidzamie griezieni (giros) abos virzienos.

Milonga savā būtībā ir Tango; atšķirība ir mūzikā, kurai ir ļoti izteikti sitieni un kurai pamatā ir „habanera” ritms. Dejotāji izvairās no paužu ieturēšanas un bieži ievieš sinkopētu (ar papildsoli mainot kāju) un lauztu ritmu savā iešanā un pagriezienos. Milongas izmanto tos pašus pamatelementus, kurus izmanto Argentīnas tango, ar lielu uzsvaru uz ritmu un figūrām, kuras tiecas uz mazāku sarežģītību nekā, ja tās tiktu dejotas dažādos tango stilos.

Ar vārdu Milonga apzīmē arī tango deju vakarus. Vārda milonga dubultā nozīme var būt mulsinoša, ja vien nav zināms konteksts, kurā lietots. Cilvēkus, kuri dejo milongās, tiek saukti par milongueros.

Argentīnas tango stili

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tango Kanženge (Canyengue)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tango Kanženge tiek attiecināts uz kādreiz ļoti populāru dejošanas stilu pie tā sauktās "vecās gvardes" tango mūzikas 2/4 taktsmērā, kas piedod tai jauti rotaļīgu raksturu. Buenosairesā un Montevideo kanženge tika dejots vēl līdz pat tā sauktajam "Tango Zelta Laikmetam" 1930. gados un tā atdzimšana sākās pēc 2000. gada [5]. Kanžengeros dejo ciešā satvērienā mazliet ieliecoties ceļos un senāk parasti īsiem solīšiem, bet mūsdienās daudz plašāk un dinamiskāk [6] Vispazīstamākais Tango Kanženge mūsdienu kvartets ir "La TubaTango" [7]

Tango Orižero (Orillero)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tango Orižero ir kopīgs nosaukums vairākiem dejošanas stiliem, kuri attīstījās Buenosairesas nomalēs un piepilsētās (spāniski - orilleros) vienlaicīgi ar Tango Kanžange dejošanas stilu pie "vecās gvardes" tango mūzikas. Kopīgs tiem ir tas, ka dejošanu ietekmēja lielā brīvība uz deju laukumiem, kuri citā laikā bija futbola laukumi vai atpūtas laukumi parkos. "Tango Zelta Laikmetā" 1930-gadu beigās mainījās tango muzikas raksturs un Tango Orižero stili kļuva līdzīgi pilsētas centra Tango de Salon stilam, kā arī ieguva vietējo priekšpilsētu nosaukumus, no kuriem mūsdienās vispazīstamākais ir Viža Urkiza (Villa Urquiza) stils. Buenosairesā par Viža Urkiza stila katedrāli mēdz dēvēt klubu Sin Rumbo [8] Tipisks Villa Urquisa vai Orižēro klubs ir Sunderland [9]. Pie Tango Orižero var pieskaitīt arī urugvajiešu Tango Oriental stilu - bez astotniekiem (ochos) un bez krustiņiem (cruzes), kuru Urugvajā vēl daži pāri dejo [10].

Buenosairesas Centra Tango salonu stils visā savā daudzveidībā jau simts gadus ir visplašāk sastopamais Tango dejošanas stils. Tango de Salon stilu var apgūt visās zemāk minētajās Tango apmācību vietās Latvijā. Tango de Salon dejotājiem katru gadu Buenosairesā notiek pasaules čempionāts (Campeonato Mundial de Baile Tango)[11]

Tango Milongero (Estilo Milonguero / Salon Tango Apilado)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milongero Stils ir viens no Tango de Salon paveidiem, kas attīstījās "Tango Zelta Laikmetā" 1930. gadu beigās un kurā dejo tikai nemainīgā ciešā apskāvienā, īpašu uzmanību veltot muzikas ritmisko smalkumu izdejošanai. Mūsdienās tas ir visplašāk sastopamais tango stils tajās Buenosairesas milongās, kur vairākums milongero dejo jau 30 - 50 un pat vairāk gadus. Viens no pasaulē pazīstamākajiem Tango Milongero dejotājiem un skolotājiem Oscar Casas ir ievietojis savā mājaslapā plašu video apmācību materiālu [12], kas iepazīstina ar Tango Milongero dejošanas stilu.

Tango Nuevo ir dejošanas un mācīšanas stils. Tango nuevo, kā mācīšanas stils, uzsver dejas strukturālo analīzi. To ir attīstījusi "Tango pētīšanas grupa" ("Tango Investigation Group", vēlāk attīstījusies par "Cosmotango" organizāciju). Šīs grupas dibinātāji ir Gustavo Naveira un Fabian Salas, kuri to aizsāka 1990. gados Buenosairesā. Analizējot un sadalot tango līdz kustību pamatelementiem simetriskā veidā, viņi izstrādāja modeli, kā analizēt visu iespējamo tango kustību kopu, kuru veido divi dejotāji un četras kājas, kustoties ejot taisni vai griežoties. Šī pētīšana deva strukturizētu skatu uz deju, ko izteica ar simetriska veidā.

Tango Nuevo bieži vien nezināšanas dēļ tiek jaukts ar "Šova Tango", jo liela daļa no mūsdienu skatuves dejotājiem ir paņēmuši "tango nuevo" elementus savās horeogrāfijās.

Tango Šovs jeb "Fantāzija" ir vairāk teatrializēta un pārspīlēta Argentīnas tango forma, kura attīstīta, lai būtu piemērota skatuvei. Tā ietver daudz ārišķīgus izpušķojumus, akrobātiksus elementus, kā arī individuāli dejojamus soļus un figūras. Pretēji citām Argentīnas tango formām, skatuves tango nav sastopama improvizācija, un tam tiek iestudēta horeogrāfija, kā arī tas tiek praktizēts pie iepriekš noteiktas mūzikas.

"Alternatīvās tango mūzikas" ienākšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1930. gadu sākumā Argentīnas kino mākslā attīstījās tango filmu kultūra.

Ārējie resursi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]