Argosas Heraons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Argosas Heraons
Ἡραῖον Ἄργους
Argos Heraion Plain.jpg
Argosas Heraons
Argosas Heraons (Grieķija)
Argosas Heraons
Argosas Heraons
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Argolīda, Grieķija
Koordinātas 37°41′31″N 22°46′29″E / 37.69194°N 22.77472°E / 37.69194; 22.77472Koordinātas: 37°41′31″N 22°46′29″E / 37.69194°N 22.77472°E / 37.69194; 22.77472
Veids svētnīca
Vēsture
Kultūras grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis drupas
Publiska piekļuve piekļuve brīva

Argosas Heraons (sengrieķu: Ἡραῖον Ἄργους) ir sengrieķu dievietes Hēras svētnīca Peloponēsā, Grieķijā, ap 8,5 km uz ziemeļaustrumiem no Argosas, ap 6 km uz dienvidiem no Mikēnām, un ap 8,5 km ziemeļrietumiem no Midejas. Tuvākā apdzīvotā Neoireo atrodas 2,3 km uz dienvidiem no Heraona. Pausānijs, kurš apmeklēja šo svētnīcu 2. gadsimtā, šo vietu sauca par Prosimnu (Προσύμνη). Svētnīca veltīta "Argosas Hērai", kuras nosaukums (Ἥρη Ἀργείη) sastopams vēl Homēra "Iliādā". Pati Hēra pasludina, ka ir Argosas aiztāve (Iliāda IV, 50–52): "Visvairāk man tīkamas tik trīs slaveno ahajiešu pilsētas - kalnainā Sparta un un pilsēta Argosa un pilsēta Mikēnas."

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta tika apdzīvota vēl no trešā gadu tūkstoša pr.Kr. Taču pirmās nozīmīgākie arheoloģiskie objekti tolosa kapenes pie Asprohomas un kameru apbedījumu kapenes uz rietumiem no Cietokšņa Straumes attiecas uz Mikēnu periodu (15-13. gadsimts pr.Kr.). Hēras svētnīcas rajonu ar Mikēnām savienoja galvenais ceļš, kura maršrutu mūsdienās iezīmē saglabājušies mikēniešu tilti.

Vēsturiskajā periodā jau no 8. gadsimta pr.Kr. Mikēnu perioda svētvietā jau atradās Hēras svētnīca, kuru Argosas pilsētas iedzīvotāji, ar mērķi kontrolēt šo apgabalu, izvirzīja kā Argosas līdzenuma Amfiktionijas (Savienības) pilsētu centru. No tā laika Argosu ar svētnīcu savieno 8 kilometrus garais ceļš. No 7. gadsimta pr.Kr. Hēra kļūst par cienījamo Argosas pilsētas aizbildni, un tad svētnīcā tika uzcelts pirmais Hēras templis. Svētnīcas nozīmība auga ne tikai priekš Argosas, bet priekš visas Grieķijas, un vietējie hronoloģiskie pieraksti tika veikti, balstoties uz tempļa priesterieņu kalpošanas saraksta hronoloģiju. Dievietes kulta darbībām, domājams, bija mistērijas raksturs, un bija saistīts ar Mikēnu dabas dievieti, kas svētīja auglību un pārpilnību. Svētnīcas ziedu laiki attiecas uz 5. gadsimtu pr.Kr., taču to turpina izmantot līdz vēlajam Romas periodam, par ko 2. gadsimtā liecina ceļotājs Pausānijs.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Argosas Heraona rekonstrukcija.

Teritoriju, kur tika izveidota Hēras svētnīca, veido divas viena otrai sekojošas dažāda augstuma terases. Nokļūšana tur notiek pa monumentālām kāpnēm, kuras kopā ar biezu atbalsta sienu austrumu pusē veido apakšējās terases stiprinājumu. Uz rietumiem no lielajām kāpnēm apmēram to vidū tika uzbūvēts doriskā stila portiks (uzgaidāmā telpa) ar dubulto kolonādi. No šīs vietas kā arī no monumentālajām kāpnēm svētceļnieki novēroja "hekatombas" svētku dienas gājienu no Argosas. Terase, portiks un kāpnes ir attiecināmi uz 5. gadsimtu pr.Kr.

Pirmās terases centrā 420. gadā pr.Kr. pēc Argosas arhitekta Eupolema projekta tika uzcelts jaunais dievietes templis. Tā bija celtne no tufa ar dorisko peristilu (6x12 kolonnas), kurai bija pronaoss, naoss un opistodoms. Naosā bija izvietota no ziloņkaula un zelta veidota dievietes Hēras statuja, kuras autors bija Argosas skulptors Poliklits. Tai blakus stāvēja vēl viena ziloņkaula un zelta statuja, veltīta tās meitai Ivai, kuras autors bija argosietis Naukidis. Bez to tur vēl atradās dievietes koka skulptūra, kuru 468. gadā pr.Kr. argosieši savāca no Tirintas pēc pilsētas nopostīšanas. Paugura austrumu pusē hellēnisma periodā tika izveidots iegarens taisnstūra altāris. Vēl vairāk uz austrumiem 5. gadsimta pr.Kr. vidū tika uzcelta uz kolonnām balstīta zāle, kas tika sadalīta četros jomos, un atgādina Eleusinas Telesteriju. Rietumos no pirmās terases, lejā aiz balsta sienas, atrodas senāka celtne. Kvadrātveida celtne ar centrālo pagalmu un trim istabām ar dīvāniem un galdiem tā acīmredzami bija simpoziju telpa. Uz ziemeļiem no tās bija vēl viens 5. gadsimta pr.Kr. portiks ar lielu laukumu fasādē. Gar pirmā laukuma ziemeļu malu atradās ēku komplekss, kurš kopā ar simpoziju namu attiecās uz senā, arhaiskā tempļa laiku.

Augšējā terase (56x34 m), kas daļēji izkalta klintī un balstās uz ciklopisko sienu, ir senā tempļa terase. Balsta sienas malā 6. gadsimta pr.Kr. sākumā bija uzcelti divi portiki. Senais templis, viens no pirmajiem tempļiem ar peristilu, celts 7. gadsimta pr.Kr. sākumā, gāja bojā 423. gada pr.Kr. ugunsgrēkā, kas izcēlās priesterienes Hrisiīdas neuzmanības dēļ.

Hēras svētnīca zēla līdz romiešu laikam. Divas celtnes no šī perioda atrodas svētnīcas rietumu pusē. Dienvidu "L" formas celtne bija ģimnāzijs, bet uz ziemeļiem no tā atradās termas. Argosas iedzīvotāji šo svētnīcas vietu saglabāja kā cienījamas drupas līdz pat Pausānija laikam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 118-121. lpp.