Ariantīnas
| Ariantīnas Ariantinae Mörch, 1864 | |
|---|---|
.jpg) Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Īstie plaušgliemeži (Eupulmonata) |
| Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
| Apakškārta | Helikīnas (Helicina) |
| Infrakārta | Helikoīdejas (Helicoidei) |
| Virsdzimta | Helicoidea |
| Dzimta | Vīngliemeži (Helicidae) |
| Apakšdzimta | Ariantīnas (Ariantinae) |
 Ariantīnas Vikikrātuvē | |
Ariantīnas (Ariantinae) ir gliemežu klases apakšdzimta, kas iekļauj sevī sauszemes gliemežus. Apakšdzimta piedēvēta dāņu zoologam Otto Merham, kurš 1864. gadā izveidoja Ariantidae dzimtu. Šo apakšdzimtu pārstāv daudzas sugas, kas ir plaši izplatītas no Dienvideiropas līdz Mazāzijai, bet Centrāleiropā (ieskaitot Latviju) ir zināmas tikai divas vietējās sugas. Fosilā veidā ariantīnas ir zināmas no neogēna (miocēna).
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Čaula pēc formas pārsvarā ir sfēriska, nedaudz saplacināta, bet var būt arī stipri saplacināta. Čaulas sugu ietvaros var būt diezgan mainīgas. Vijumi variē no ieapaļiem līdz ķīļveidīgiem. Atvere ir ieapaļa ar baltu, nedaudz saplacinātu apmali. Tā stiepjas nop no iekšpuses. Dažām sugām ir attīstīts plātņveidīgs terminālais zobs, taču atverei parasti nav armējuma. Čaulas bieži vien ir strīpainas, bet ornamentējums neizteikts (spirāliskas un apikālas joslas). Juvenīlās un pieaugušās stadijas var būt arī matainas. "Mīlas bultas" ir divasmeņu un ar lancetveida galu. Tām nav vainaga. Bultas maiss ir sēdošs vai ar īsu kātiņu. Uz spermatēkas kājas atrodas labi attīstīts divertikuls.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Apmēram 75 sugas ir sastopamas galvenokārt Dienvideiropas kalnainajos rajonos, no Pirenejiem rietumos līdz Karpatiem austrumos, un tālāk dienvidos gar Balkānu pussalas kalniem un Grieķijas salām līdz Mazāzijai. Viena vietējā suga ir izplatīta Ziemeļāfrikā, bet divas sugas ir sastopamas Centrāleiropā.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Ariantīnu apakšdzimtā ir iekļautas šādas ģintis[1]:
- apakšdzimta: Ariantinae Mörch, 1864
- ģints: Agalactochilus Kadolsky, H. Binder & Neubauer, 2016 †
- ģints: Arianta Turton, 1831
- ģints: Campylaea H. Beck, 1837
- ģints: Campylaeopsis A. J. Wagner, 1914
- ģints: Cattania Brusina, 1904
- ģints: Causa Schileyko, 1971
- ģints: Chilostoma Fitzinger, 1833
- ģints: Corneola Held, 1838
- ģints: Cylindrus Fitzinger, 1833
- ģints: Delphinatia P. Hesse, 1931
- ģints: Dinarica Kobelt, 1902
- ģints: Drobacia Brusina, 1904
- ģints: Faustina Kobelt, 1904
- ģints: Helicigona A. Férussac, 1821
- ģints: Isognomostoma Fitzinger, 1833
- ģints: Josephinella F. Haas, 1936
- ģints: Kollarix Groenenberg, Subai & E. Gittenberger, 2016
- ģints: Kosicia Brusina, 1904
- ģints: Liburnica Kobelt, 1904
- ģints: Mesodontopsis Pilsbry, 189 †
- ģints: Metacampylaea Pilsbry, 189 †
- ģints: Paradrobacia H. Nordsieck, 2014 †
- ģints: Pseudoklikia H. Nordsieck, 2018 †
- ģints: Pseudotrizona Groenenberg, Subai & E. Gittenberger, 2016
- ģints: Thiessea Kobelt, 1904
- ģints: Vidovicia Brusina, 1904
(†) — izmirušu organismu grupa.