Arktika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām
Arktikas topogrāfiskā karte

Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu Ledus okeāns, tai piederošās jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas) un to var izmantot visas valstis.

Salīdzinājumā ar Zemes otru polāro apgabalu Antarktiku, Arktika ir par 10–15 °C siltāka, jo saņem lielāku siltuma daudzumu labākas ūdens cirkulācijas dēļ. Ziemas vidējā gaisa temperatūra ir −40 °C. Zemākā reģistrētā gaisa temperatūra ir −68 °C.

Arktikā, līdzīgi kā Antarktikā, sezonāli parādās plānāks ozona slānis. Visintensīvākā ozona slāņa noārdīšanās vērojama rudenī un ziemā.

Arktikā valdošie ir austrumi vēji. Piezemes slānī pūš no ziemeļaustrumiem.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ‘Arktika’ radies no sengrieķu vārda ἀρκτικός (arktikós), kas ir īpašības vārds un norāda uz piederību lācim vai ziemeļiem. Šajā gadījuma varētu būt lāča zemes vai ziemeļu zemes. Tas skaidrojams ar to, ka Lielā Lāča un Mazā Lāča zvaigznājs atrodas netālu no Polārzvaigznes, kas ir zenītā virs ziemeļpola.

Definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav vienas noteiktas, striktas Arktikas robežas. Viena no piedāvātajām Arktikas robežām ir jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma. Šādas Arktikas aptuvenā platība ir 27 miljoni km² (5,3% no Zemes virsmas). Vēl viena kā Arktikas robeža tiek piedāvāta ziemeļu polārais loks, tas ir, Arktika ir visa teritorija uz ziemeļiem no tā, kur ir polārā nakts un polārā diena. Šeit Arktikas aptuvenā platība ir 21 miljons km².

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlāču mātīte ar mazuli Svalbārā

Arktikā nav liela bioloģiskā daudzveidība. Arktikas augāju galvenokārt veido mazi krūmi, graudzāles, ķērpji un lapu sūnas. Jo tuvāk ziemeļpolam, jo augājs ir nabadzīgāks. No dzīvnieku pasaules sastopami tādi dzīvnieki kā polārlāči, polārlapsas, polārie vilki, muskusvērši un ziemeļbrieži. Ūdeņos dzīvo airkāji, valzirgi un atsevišķi vaļveidīgie. Ir arī dažas putnu sugas, piemēram, sārtā kaija, arktiskā kaija. Tie dzīvnieki, kas dzīvo Arktikā, ir pielāgojušies aukstajam periodam.

Arktika daiļliteratūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daiļliteratūrā Arktika ir aprakstīta dažādās ekstrēmās galējībās. Pirms Roberta Pīrija un Roalda Amundsena ekspedīcijām tā tika uzskatīta par nesasniedzamu. Tā kā tā nebija izpētīta, tad pastāvēja nesaprātīgas spekulācijas par Arktikas klimatu, ģeogrāfiju un iespējamo faunu un floru. Tajos gadījumos, kad daiļliteratūrā Arktika tika uzskatīta par apdzīvotu, parasti tur dzīvoja tikai viens vai daži cilvēki, ideāla sabiedrība vai zudusī pasaule. Atsevišķos darbos aprakstīja ka Arktikā dzīvo augstākstāvošas būtnes par cilvēku; tur atrodas eja uz Zemes centru. Bulvāru romānos nokļūšana Arktikā bija tikai tehnoloģiju jautājums. Šajā ziņā autori bija pašpārliecināti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]