Arktika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Topogrāfiskajā kartē iekrāsota Arktika

Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu Ledus okeāns, tai piederošās jūras, kā arī daļa no Krievijas, Aļaskas (Amerikas Savienotajām Valstīm), Kanādas, Grenlandes, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas. Vārds arktika no senās grieķu valodas nozīme lācis, kas skaidrojams ar to, ka Lielā Lāča zvaigznājs atrodas netālu no Polārzvaigznes. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas) un to var izmantot visas valstis.

Salīdzinājumā ar Zemes otru polāro apgabalu Antarktiku, Arktika ir par 10–15 °C siltāka, jo saņem lielāku siltuma daudzumu labākas ūdens cirkulācijas dēļ. Ziemas vidējā gaisa temperatūra ir −40 °C. Zemākā reģistrētā gaisa temperatūra ir −68 °C.

Arktikā, līdzīgi kā Antarktikā, sezonāli parādās plānāks ozona slānis. Visintensīvākā ozona slāņa noārdīšanās vērojama rudenī un ziemā.

Arktikā valdošie ir austrumi vēji. Piezemes slānī pūš no ziemeļaustrumiem.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārlāču mātīte ar mazuli Svalbārā

Arktikā nav liela bioloģiskā daudzveidība. Arktikas augāju galvenokārt veido mazi krūmi, graudzāles, ķērpji un lapu sūnas. Jo tuvāk ziemeļpolam, jo augājs ir nabadzīgāks. No dzīvnieku pasaules sastopami tādi dzīvnieki kā polārlāči, polārlapsas, polārie vilki, muskusvērši un ziemeļbrieži. Ūdeņos dzīvo airkāji, valzirgi un atsevišķi vaļveidīgie. Ir arī dažas putnu sugas, piemēram, sārtā kaija, arktiskā kaija. Tie dzīvnieki, kas dzīvo Arktikā, ir pielāgojušies aukstajam periodam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]