Armēņu Kilikijas karaliste

Armēņu Kilikijas karaliste (armēņu: Կիլիկյան Հայկական Թագավորություն, Kilikyan Haykakan T‘agavorut‘yün) bija viduslaiku armēņu valsts Kilikijas reģionā pie Vidusjūras mūsdienu Turcijas teritorijā. Tā pastāvēja no 1080. līdz 1375. gadam, sākotnēji kā kņaziste, bet no 1198. gada – kā karaļvalsts. Valsts bija cieši saistīta ar krustnešu valstīm un kļuva par nozīmīgu kristīgās pasaules politisko, kultūras un tirdzniecības centru.

11. gadsimtā daudzi armēņi, bēgot no seldžuku iebrukumiem Armēnijas augstienē, apmetās Kilikijā. 1080. gadā Rubens I, bagratu dinastijas pēcnācējs, izveidoja neatkarīgu valdījumu, kas pazīstams kā Rubenīdu kņaziste. 1198. gadā princis Levons II tika kronēts par karali Levonu I, un Kilikija ieguva karaļvalsts statusu ar Romas pāvesta un Bizantijas atbalstu. Karaļvalsts kļuva par nozīmīgu sabiedroto krustnešu valstīm Tuvajos Austrumos. 1226. gadā tronī nāca Hetums I, precoties ar Rubenīdu mantinieci Izabellu, un no tā laika līdz valsts krišanai valdīja Hetumīdu dinastija. Hetums I nodibināja attiecības ar Mongoļu impēriju, cerot ar tās palīdzību stāties pretī musulmaņu valdniekiem. Kilikija bieži sadarbojās ar Jeruzalemes, Kipras un Antiohijas krustnešu valstīm, bet attiecības ar Bizantiju bija mainīgas – no sabiedrības līdz konfliktam. Galvenie pretinieki bija Seldžuki un īpaši Mameluku sultānāts, kas 13.–14. gadsimtā vairākkārt iebruka un izlaupīja Kilikiju. 14. gadsimtā, pēc krustnešu valstu un mongoļu sabrukuma, Kilikija kļuva arvien izolētāka. 1375. gadā mameluki iekaroja galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt.

Valsts sākotnēji bija feodāla kņaziste pēc armēņu tradīcijām, bet karaļvalsts periodā ieviesa daudzas Rietumeiropas feodālisma iezīmes. Karaļnama pārstāvji bieži precējās ar franču un citu krustnešu dzimtu pārstāvjiem. Armēņu apustuliskā baznīca pārcēla savu katolikosa sēdekli uz Kilikiju, padarot to par galveno armēņu garīgo centru. Kilikija bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, ar ostām, piemēram, Ajāsu, kur krustojās Eiropas un Tuvo Austrumu ceļi. Attīstījās armēņu manuskriptu apgaismība, īpaši slavens ir miniaturists Toross Roslins. Armēņu arhitektūra Kilikijā apvienoja vietējās un Rietumeiropas gotikas ietekmes, un karaliste bija arī tilts starp austrumu un rietumu militārajām tehnoloģijām.

Dinastiju ziņā Kilikiju sākotnēji pārvaldīja Rubenīdi (1080–1252), pēc tam Hetumīdi (1226–1341), bet vēlāk ciešas dinastiskas saites izveidojās ar Kipras Luzinianiem. Pēc valsts krišanas Levons V un viņa pēcnācēji dzīvoja eksilā Francijā, kur turpināja lietot karaļa titulu. Kilikijas karalistes tradīcijas saglabājās armēņu diasporā un ietekmēja vēlākās kultūras un politiskās kustības.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Armēņu Kilikijas karaliste.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)