Pāriet uz saturu

Armands Māliņš

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Armands Māliņš
Armands Māliņš 2025. gadā
Rīgas domes deputāts
Amatā
1994. gada 9. jūnijs — 1997. gada 25. marts
Dzimšanas dati 1962. gada 16. novembrī (63 gadi)
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija Komjaunatne (?—?)
LTF (?—?)
LNDP (1991—2003)
bezpartejisks[2][3] (?—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Aelita[4] (prec. 1982—?)
Olga[5] (civillaulība, mir. 2025)
Bērni meita un dēls[4]
Militārais un tiesībaizsardzības dienests
Dienesta pakāpe milicijas seržants
virsniekvietnieks (IeVP)
Dienesta laiks 1980. gadi—1990. gadu sākums
2003―? (IeVP)
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra Padomju armija
Padomju milicija
LR Īpašie kārtības sargi
Latviešu Nacionālā gvarde
IeVP
Vienība Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks[6]
LR Īpašo kārtības sargu štābs[7]
Komandēja Latviešu Nacionālā gvarde
Kaujas RLB ēkas ieņemšana (1992)

Armands Māliņš ir latviešu bijušais paramilitārists, milicis, cietuma uzraugs, politiķis, apsargs[1] un blogeris.[8] Bijis Rīgas domes deputāts (1994—1997) un Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar literāro pseidonīmu Viedais Manels.[8] Ir izdienas pensionārs.[8]

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.[1][9] 1982. gadā absolvējis Rīgas 36. vidusskolu. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā Padomju armijā.[4] 1986. gadā uzsāka darbu padomju milicijā,[4] ieguvis milicijas seržanta dienesta pakāpi.[10] 1988. gadā milicijā veidojis Latvijas Tautas frontes (LTF) atbalsta grupu,[4] kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.[10]

1990. gadu sākumā bijis Latvijas īpašo kārtības sargu štāba priekšnieka palīgs.[7] Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā "Pilsonis".[11][12]

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo Barikāžu aizstāvju nodibināja Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš).[13]

1992. gadā, atbildot uz LR Zemessardzes izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju Latviešu Nacionālā gvarde (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).[14] Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām galēji labējām organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu valsts apvērsumu pret LR Augstāko Padomi un LR Ministru padomi.[15][16] Kāds LR Aizsardzības ministrijas darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt teroraktus.[16]

1992.―1993. gada Rīgas Latviešu biedrības (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka Ilmāra Druļļa sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju Jāni Graudoni. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.[13]

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt LR Zemessardzes atbalstu cīņai pret Valsts policiju. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.[13] Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.[13]

1994. gada Rīgas domes vēlēšanās Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.[17] Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.[17]

1995. gada 15. marta naktī Rīgas policijas patruļdienests aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda Pērnavas ielas daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.[18] Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.[18] Dzīvoklis piederēja Latvijas Nacionālās sieviešu līgas priekšsēdētājas vietniecei Benitai Ziemelei.[19] LNDP valde Māliņam izteica "stingro brīdinājumu", kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota provokācija pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.[20]

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada 6. Saeimas[21] un 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanās.[22]

Nereģistrētās Latvijas barkašoviešu organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs Jevgēņijs Osipovs.[23] Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas romiešu sveicienā.[24][25][26][27]

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu "Jaunā laika" līdera Einara Repšes atbalstam.[28] Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir prokrievisko spēku organizēta "Jaunā laika" nomelnošanas kampaņa.[28]

Drošības policija (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, antisemītiskos, izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.[29] Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.[30] 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs[31] un strādājot par cietuma uzraugu.[30]

2010. un 2020. gados publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā delfi.lv[32][33] un pietiek.com,[34] kā arī sācis veidot blogu savos sociālo mediju profilos.[35][36]

2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidējis no "Latvija pirmajā vietā" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.[37] 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja partijas "Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši" sarakstā, taču netika ievēlēts.[1]

2025. gadā "Delfi" un NVO Re:Baltica nosauca Māliņu par dezinformatoru, jo tas vairākkārt publiski melojis par vakcinēšanu pret Covid-19.[38][39]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 «Armands Māliņš - 12. "SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas». dati.cvk.lv (latviešu). Centrālā vēlēšanu komisija. 2025. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2026. gada 7. martā.
  2. ↑ «🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu». Telegram (latviešu). Viedais Manels. 2025. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  3. ↑ «🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru». Telegram (latviešu). Viedais Manels. 2026. gada 25. janvārī. Skatīts: 2026. gada 29. martā. Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.
  4. 1 2 3 4 5 Muula, Anita (1997. gada 28. augustā). "Kaķis uz tribīnes". Literatūra. Māksla. Mēs. Nr.35: 5. lpp. Atjaunināts: 2026. gada 7. martā.
  5. ↑ «In Memoriam». Telegram (latviešu). Viedais Manels. 2025. gada 13. maijā. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  6. ↑ Šablovskis, Arnis (1988. gada 3. novembrī). "Par kādu konfliktu". Padomju Jaunatne Nr.210: 3. lpp. Atjaunināts: 2026. gada 28. martā.
  7. 1 2 A. Saulītis. «JŪRMALAS ANTANTE?». Jūrmala (latviešu), 1990. gada 2. augustā. 2. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  8. 1 2 3 «23. Armands Māliņš». suverenavara.lv (latviešu). Suverēnā vara. 2025. gadā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 7. martā.
  9. ↑ «16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē». jauns.lv (latviešu). 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  10. 1 2 «Par kritisko kritiku - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 7. martā.
  11. ↑ Armands Māliņš. «PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS». Pilsonis (latviešu) (Nr.47), 1991. gada 26. novembrī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  12. ↑ Armands Māliņš. «Paziņojums». Pilsonis (latviešu) (Nr.3), 1992. gada 21. janvārī. 2. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  13. 1 2 3 4 «Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)». turaida-muzejs.lv (latviešu). 2022. gada 7. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 3. martā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  14. ↑ «ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.45). 1992. gada 17. martā. 4. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  15. ↑ Ilmārs Ezernieks. «VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS?». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.101), 1992. gada 30. jūnijā. 1. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  16. 1 2 Ilmārs Ezernieks. «VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS?». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.101), 1992. gada 30. jūnijā. 2. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  17. 1 2 "LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI". Latvijas Vēstnesis Nr.66: 1. lpp. 1994. gada 4. jūnijā. Atjaunināts: 2026. gada 29. martā.
  18. 1 2 Spruģis, Mārtiņš (1995. gada 17. martā). "Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus". Neatkarīgā Cīņa Nr.62: 8. lpp. Atjaunināts: 2026. gada 7. martā.
  19. ↑ «Domnieki neprot bremzēt». Lauku Avīze (latviešu) (Nr.23). 1995. gada 21. martā. 31. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  20. ↑ Andris Sproģis. «Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.66), 1995. gada 22. martā. 8. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  21. ↑ «6. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  22. ↑ «Kopējie rezultāti». archive.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  23. ↑ «Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi». Delfi (latviešu). 2002. gada 29. maijā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  24. ↑ ««Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика». russbalt.ucoz.ru (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  25. ↑ «Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā». tvnet.lv (latviešu). 2004. gada 8. novembrī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  26. ↑ «Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā». Delfi.lv (latviešu). 2002. gada 29. maijā. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  27. ↑ «Armands Māliņš, viņš arī "Viedais Manels",...». x.com (latviešu). @ervinsk. 2023. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  28. 1 2 «Barkašovieši atbalsta Repši». tvnet.lv (latviešu). 2002. gada 7. septembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  29. ↑ «Izvērtē Māliņa publikāciju internetā». Delfi.lv (latviešu). 2003. gada 27. janvārī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  30. 1 2 «Barkašovieši pošas uz Liepājas domi». apollo.lv (latviešu). 2004. gada 8. novembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  31. ↑ «LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju»». apollo.lv (latviešu). 2004. gada 13. novembrī. Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
  32. ↑ Armands Māliņš. «Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai». Delfi.lv (latviešu), 2011. gada 12. decembrī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  33. ↑ Armands Māliņš. «Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem». Delfi.lv (latviešu), 2014. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  34. ↑ «Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu». pietiek.com (latviešu). 2026. gada 23. janvārī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  35. ↑ «Viedais Manels». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  36. ↑ «Viedais Manels». Telegram. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  37. ↑ «Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv (latviešu). 2022. gada 26. septembrī. Skatīts: 2026. gada 7. martā.
  38. ↑ Ronalds Siliņš. «Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes». Re:Baltica (lv-LV), 2026-07-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-07-18. Skatīts: 2026-07-17.
  39. ↑ Paula Dēvica. «Faktu pārbaude: Kanādā nebiedē nevakcinētos bērnus ar iekļūšanu nerātno sarakstā». Delfi (latviešu), 2022-12-28. Skatīts: 2026-07-17.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Armands_Māliņš&oldid=4502592"