Armens Džigarhanjans

Armens Džigarhanjans; armēņu: Արմեն Ջիգարխանյան; krievu: Армен Джигарханян
Dzimis	1935. gada 3. oktobrī; Erevāna, Armēnijas PSR, Aizkaukāza PFSR, PSRS (tagad Armēnija)
Miris	2020. gada 14. novembrī (85 gadu vecumā); Maskava, Krievija
Nodarbošanās	aktieris; teātra pedagogs; teātra režisors un direktors
Darbības gadi	1955–2020
Dzīvesbiedre	Alla Vanovska (civillaulība); Tatjana Vlasova (1967–2015); Vitalīna Cimbaļuka-Romanovska (2016–2017);
Bērni	Jeļena Džigarhanjana (1964—1987); Stepans Džigarhanjans (dzim. 1966, padēls);
Paraksts

Armens Džigarhanjans (armēņu: Արմեն Ջիգարխանյան, krievu: Армен Джигарханян; dzimis 1935. gada 3. oktobrī Erevānā, miris 2020. gada 14. novembrī Maskavā) bija padomju, armēņu un Krievijas aktieris.

Plaši pazīstams ar lomām padomju filmās un seriālos "Nenotveramo jaunie piedzīvojumi" (Новые приключения неуловимых, 1968), "Krievijas impērijas kronis jeb Atkal nenotveramie" (Корона Российской империи, или Снова неуловимые, 1971), "Sveicināti, esmu jūsu tante" (1975), "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" (1979), "Teherāna 43" (1981), "Zero pilsēta" (1988), "Pase" (1990). Tēlojis lomas vairāk nekā 250 filmās un televīzijas seriālos, kļūstot par vienu no slavenākajiem krievu-armēņu aktieriem.

Džigarhanjans bija teātra aktieris Armēnijā, vēlāk strādāja Maskavas valsts teātrī Ленком (1967—1969) un Maskavas Majakovska teātrī (1969—1996). Teātra mākslas pedagogs Gerasimova vārdā nosauktajā Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК). Bija viens no Armena Džigarhanjana Maskavas drāmas teātra dibinātājiem, teātra prezidents un mākslinieciskais vadītājs (1996—2020).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armēnijas dzīves posms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1935. gada 3. oktobrī Erevānā. Viņa vectēvs no tēva puses bija no Tiflisas armēņu ģimenes. Arī māte bija armēniete. Armens pabeidza krievvalodīgo vidusskolu.

1955. gadā Džigarhanjans iestājās Erevānas teātra un mākslas institūtā (absolvēja 1958. gadā). Skatuves darbību uzsāka jau pirmā kursa laikā, piedaloties Erevānas Krievu drāmas teātra izrādēs. Džigarhanjans šajā teātrī strādāja 10 gadus. Šajā laikā viņš nospēlēja apmēram 30 lomas. No 1955. gadā sāka spēlēt arī nelielas lomas filmās. Pirmā lielākā loma bija filmā Обвал (1960). Kļuva pazīstams ar lomu filmā Здравствуй, это я! (1966).^[2]

Darbs Maskavā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1967. gadā Džigarhanjans pārcēlās uz Maskavu. Sāka strādāt Maskavas valsts teātrī Ленком. 1969. gadā pārgāja darbā uz Maskavas Majakovska teātri, kur strādāja līdz 1996. gadam, pārsvarā tēlojot vadošās lomas.

No 1989. līdz 1997. gadam Džigarhanjans bija teātra mākslas pedagogs Gerasimova vārdā nosauktajā Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК). 1990. gadu vidū Džigarhanjans izlēma dibināt savu teātri, piesaistot savus studentus. 1996. gadā viņš nodibināja Armena Džigarhanjana Maskavas drāmas teātri, kuru vadīja līdz 2020. gadam. Vienlaikus viņš arī tēloja nozīmīgas lomas Maskavas valsts teātrī Ленком.^[2] 2015. gadā ieguvis teātra prēmiju "Zelta maska" par izcilu ieguldījumu teātra mākslas attīstībā.

1970. gados Džigarhanjans kļuva pazīstams arī ar savām lomām kino un televīzijā. Viņš piedalījās Edmonda Keosajana filmās "Nenotveramo jaunie piedzīvojumi" (Новые приключения неуловимых, 1968), "Krievijas impērijas kronis jeb Atkal nenotveramie" (Корона Российской империи, или Снова неуловимые, 1971), kas Padomju Savienībā bija ļoti populāras. Džigarhanjans tēloja Keosojana filmā "Vīrieši" (Tghamardik, 1973), kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām armēņu filmām, kuras varoņiem par godu Erevānas centrā ir pat uzstādīts piemineklis.^[3]

Džigarhanjans piedalījās visdažādāko žanru filmās. Slavenajā televīzijas seriālā "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" (1979) viņš attēloja noziedznieku bandas "Melnais kaķis" vadoni kupraino Karpu, kļūdams atpazīstams visā valstī. Padomju-Francijas kopražojuma filmā "Teherāna 43" (1981) viņš tēloja vienu no galvenajām lomām. Piedalījies filmās "Zero pilsēta" (1988), "Pase" (1990), На Дерибасовской хорошая погода, или На Брайтон-Бич опять идут дожди (1992) un daudzās citās. Par otrā plāna lomu Karena Šahnazarova filmā Исчезнувшая империя (2008) ieguva Krievijas balvu "Zelta ērglis". Savas karjeras laikā tēlojis vairāk nekā 250 filmās un televīzijas seriālos.

Pēdējos dzīves gados Džigarhanjans cieta no veselības problēmām, vairākkārt nonāca slimnīcā, pārcieta sirdstrieku. Mira 2020. gada 14. novembrī. Nāves iemesls bija sirds apstāšanās nieru mazspējas un citu hronisku slimību dēļ.^[4]