Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Armiju grupa "Ziemeļi")
Jump to navigation Jump to search
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (Ost-Preussen) caur Baltijas valstīm (Litauen, Lettland, Estland) uz Ļeņingradu un Novgorodu.

Karaspēka grupa „Ziemeļi” (vācu: Heeresgruppe Nord) jeb Armiju grupa "Ziemeļi" (krievu: Группа армий «Север») bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939. gada 2. septembrī un 1945. gada 25. janvārī pārdēvēja par Karaspēka grupu „Kurzeme” (Heeresgruppe Kurland). Savukārt bijušo Karaspēka grupu „Vidus” (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēja par Karaspēka grupu „Ziemeļi”.

Struktūra (1941)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Virspavēlnieks: ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs[1]
  • Ģenerālštāba priekšnieks: ģenerālmajors Kurts Brenneke

18. armija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

tiešā pakļautībā 291st Infanterie Division Logo.svg 291. kājnieku divīzija gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij
XXVI. armijas korpuss 61st Infanterie-Division logo.jpg 61. kājnieku divīzija uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā
217th Infanterie Division Logo.jpg 217. kājnieku divīzija
XXXVIII. armijas korpuss 58th Infanterie Division Logo.svg 58. kājnieku divīzija
I. armijas korpuss 11th Infanterie Division Logo 1.svg 11. kājnieku divīzija pēc Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz Novgorodu
1st Infanterie Division Logo (Wehrmacht 1934-1945).svg 1. kājnieku divīzija
21st Infanterie Division Logo.svg 21. kājnieku divīzija uzbruka no Šauļiem Jēkabpils virzienā, tad Ostrovas virzienā

4. tanku grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XXXXI. motorizētais armijas korpuss 1st Panzer Division logo2.svg 1. tanku divīzija (1. Panzerdivision) sastāvā 145 tanki (43 P II, 71 P III, 20 P IV, 11 vadības tanki),[2] ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu Lugas virzienā, ko sasniedza jau 7. jūlijā
Divisional symbol 269 Infantry Division (Wehrmacht).jpg 269. kājnieku divīzija (269 Infantry Division)
6th Panzer Division logo.svg 6. tanku divīzija (6. Panzerdivision) sastāvā 258 tanki (53 P II, 167 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki)[2]
36th Infanterie Division Logo.svg 36. motorizētā divīzija (36. Infanterie-Division (mot.))
LVI. motorizētais armijas korpuss 290th Infantry Division Logo 2.svg 290. kājnieku divīzija (290. Infanterie-Division) piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz Sebežu
8th Panzer Division logo 2.svg 8. tanku divīzija (8. Panzerdivision) sastāvā 212 tanki (49 P II, 118 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki),[3] no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā
3.Infanterie-Division.jpg 3. motorizētā divīzija (3. Infanterie-Division (mot.))
Rezerve: 3rd SS Division Logo.svg SS divīzija "Miroņgalva" (SS-Division Totenkopf) pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas pretuzbrukumu un uzbruka Staļina līnijai pie Sebežas

16. armija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Ernests Bušs (Ernst Busch)
X. armijas korpuss 30th Infanterie Division Logo.svg 30. kājnieku divīzija (30. Infanterie-Division) šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās Opočkas virzienā
126th Infanterie-Division Logo.svg 126. kājnieku divīzija (126. Infanterie-Division)
XXVIII. armijas korpuss 122nd Infanterie Division.svg 122. kājnieku divīzija (122. Infanterie-Division)
123rd Infanterie Division.svg 123. kājnieku divīzija (123. Infanterie-Division)
II. armijas korpuss 121. Infanterie Div.png 121. kājnieku divīzija (121. Infanterie-Division) piedalījās Krāslavas ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā
12th Infanterie Division Logo.svg 12. kājnieku divīzija (12. Infanterie-Division)
32nd Infanterie Division Logo.svg 32. kājnieku divīzija (32. Infanterie-Division)
Rezerve: 253rd Infanterie Division Logo.svg 253. kājnieku divīzija (253. Infanterie-Division)

Rezerves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XXIII. armijas korpuss 254th Infanterie-Division Logo.svg 254. kājnieku divīzija (254. Infanterie-Division)
251st Infanterie-Division Logo.svg 251. kājnieku divīzija (251. Infanterie-Division)
206th Infantry Division logo 1.svg 206. kājnieku divīzija (206. Infanterie-Division)
L. armijas korpuss 86. Infanterie Division.png 86. kājnieku divīzija (86. Infanterie-Division)
4. SS-Polizei-Panzergrenadier-Division.svg 4. SS Policijas divīzija (4. SS-Polizei-Division)

Aizmugures spēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pavēlnieks: ģenerālleitnants Francis fon Roke (Franz von Roques)
207. nodrošinājuma divīzija (207. Sicherungs-Division)
285. nodrošinājuma divīzija (285. Sicherungs-Division)
281. nodrošinājuma divīzija (281. Sicherungs-Division)

Struktūras izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbība Austrumu frontē 1943.-1944. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” atkāpšanās parādīta ar bultām no Ļeņingradas un Novgorodas caur Baltijas valstīm (Lettland, Estland) līdz Latvijas rietumu daļai, kur to pārdēvēja par Karaspēka grupu "Kurzeme".
  • no 1941. gada oktobra: 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada septembra: 11. armija, 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1944. gada marta: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Narva" (Armee-Abteilung Narwa)
  • no 1944. gada septembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (Armee-Abteilung Grasser)
  • no 1944. gada novembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (Armee-Abteilung Kleffel)
  • no 1944. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1945. gada janvāra: pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", bet Karaspēka grupa "Vidus" (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēta par Karaspēka grupu "Ziemeļi"
  • no 1945. gada februāra: jaunajā Karaspēka grupā "Ziemeļi" ietilpa 4. armija un armijas nodaļa "Zāmlande" (Armee-Abteilung Samland)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.
  2. 2,0 2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.
  3. Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]