Arnolds Meri

Arnolds Meri; Arnold Meri
Arnolds Meri 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1919. gada 1. jūlijā ; Tallina, Igaunija
Miris	2009. gada 27. martā (89 gadi); Tallina, Igaunija
Tautība	igaunis
Nodarbošanās	politiskais un sabiedriskais darbinieks
Vecāki	Konstantīns Meri; Olga Meri

Arnolds Meri (igauņu: Arnold Meri; 1919. gada 1. jūlijs — 2009. gada 27. marts) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks. 2007. gadā bija apsūdzēts par piedalīšanos genocīdā. Lenarta Meri brālēns.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1919. gadā Tallinā igauņu ierēdņa Konstantīna Meri un viņa sievas Olgas, dzimušas Danndorfas, ģimenē. 1926. gadā ģimene pārcēlās uz Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kur tēvs strādāja par pavāru, bet māte bija apteksne. Tur viņu kristīja ortodoksajā baznīcā un Skopjē Meri pabeidza krievu sākumskolu un vēlāk krievu-serbu ģimnāziju Belgradā.

Pirms Otrā pasaules kara sākuma 1938. gadā ģimene atgriezās Igaunijā. Arnolds atrada darbu, bet gadu pēc ierašanās dzimtenē viņu iesauca armijā. Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā Arnoldu Meri ievēlēja Tallinas komjaunatnes komitejā ar uzdevumu izveidot komjaunatnes organizāciju armijā. Pēc Igaunijas armijas pārveidošanas sākotnēji par Tautas armiju, bet pēc tam par 22. teritoriālo strēlnieku korpusu, Arnolds Meri kļuva par tā 415. radiobataljona poļitruka vietnieku. Pēc Vērmahta iebrukuma 1941. gada jūlijā Meri iesaistījās aizsardzības kaujās pie Dno Pleskavas apgabalā, kur viņu četras reizes ievainoja, tomēr viņš turpināja komandēt savu bataljonu. Tā paša gada 15. augustā Meri piešķīra Padomju Savienības Varoņa nosaukumu. Pēc izveseļošanās mācījās Maskavas kara inženieru skolā. Dienestu turpināja kā politdaļas vietnieks 249. Igauņu strēlnieku divīzijā, bet vēlāk 8. Igauņu strēlnieku korpusā. 1945. gada jūnijā viņu demobilizēja no armijas un viņš atgriezās dzimtenē, kur tika ievēlēts par pirmo Igaunijas PSR Centrālkomitejas komjaunatnes sekretāru. 1949. gadā iestājās Augstākajā partijas skolā. Tajā pašā laikā tika nosūtīts uz Hījumā salu, kur viņš darbojās kā partijas pārstāvis vietējo iedzīvotāju deportācijās.

Pēc konflikta ar partijas vadību viņu 1951. gadā izslēdza no Augstākās partijas skolas un atņēma PSRS apbalvojumus. Pēc tam viņš, kādu laiku strādāja par atslēdznieku, bet vēlāk pārvācās uz Altaju. 1956. gadā viņu reabilitēja. Pēc tam viņš pabeidza Augstāko partijas skolu un strādāja par politekonomikas pasniedzēju pedagoģijas institūtā. No 1960. gada strādāja atkal Igaunijā. Ieņēma augstus amatus Izglītības ministrijā un citviet. 1989. gadā pensionējās. Ar savu brālēnu Lenartu Meri praktiski nekontaktējās. Līdz mūža beigām viņš vadīja Igaunijas Antifašistisko komiteju.

2007. gadā Igaunijas prokuratūra izvirzīja pret Arnoldu Meri apsūdzības par deportāciju veikšanu Hījumā salā 1949. gada martā. Tomēr Meri tika atklāts plaušu vēzis, kas kļuva par iemeslu, lai izbeigtu tiesvedību pret viņu. 2009. gada 27. martā viņš nomira savā dzīvoklī, Tallinā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arnolds Meri.