Arnolds Beklīns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Arnolds Bēklins)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Pašportrets ar nāvi" (1872)

Arnolds Beklīns (Arnold Böcklin, dzimis 1827. gada 16. oktobrī Bāzelē, miris 1901. gada 16. janvārī Sandomeniko klosterī pie Florences) bija šveiciešu gleznotājs, grafiķis un skulptors, simbolisma pārstāvis.

No 1845. līdz 1847. gadam Beklīns studējis Diseldorfas Mākslas akadēmijā, pēc tam kā ainavu gleznotājs apceļojis Šveici, Nīderlandi, Franciju. No 1850. līdz 1857. gadam dzīvojis un darbojies Romā, no 1860. līdz 1862. gadam bijis profesors Veimāras Mākslas akadēmijā. Vēlāk Beklīns dzīvojis Bāzelē, Minhenē, bet mūža nogali pavadījis Fjezolē Florences tuvumā.

Beklīns ir viens no ievērojamākajiem simbolisma māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski un fantastiski, dažkārt arī alegoriski tēli. Sirreālisti Makss Ernsts, Džordžo de Kiriko un Salvadors Dalī uzskatījuši viņu par vienu no nozīmīgākajiem sirreālisma priekštečiem. Pats pazīstamākais Beklīna darbs ir glezna "Mirušo sala" (1880—1886).

"Mirušo sala" (piektā versija, 1886)