Artūrs Šavlovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Artūrs Šavlovs
Arthur Leonard Schawlow
Artūrs Šavlovs 1981. gadā
Artūrs Šavlovs 1981. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 5. maijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mauntvernona, Ņujorka, ASV
Miris 1999. gada 27. janvārī (77 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Paloalto, Kalifornija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1981)

Artūrs Leonards Šavlovs (angļu: Arthur Leonard Schawlow; dzimis 1921. gada 5. maijā, miris 1999. gada 27. janvārī) bija amerikāņu fiziķis. Kopā ar Čārlzu Taunsu patentēja lāzeru (1960),[1] veica arī pētījumus supravadītspējas un kodolrezonanses jomās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1921. gada 5. maijā Ņujorkas štatā, Mauntvernonā, Artūra Šavlova un viņa sievas Helēnas, dzimušas Meisones, ģimenē. Viņa tēvs bija Latvijas ebreju imigrants no Rīgas. Kad Artūram bija trīs gadi, viņa vecāku ģimene pārcēlās uz pie mātes vecākiem uz Toronto. Studēja Toronto Universitātē, pēc kuras beigšanas dabūja darbu pie Kolumbijas Universitātes pasniedzēja Čārlza Taunsa (1949—1951), tad strādāja Bell Telephone Laboratories, Inc.. 1958. gadā Taunss un Šavlovs pierādīja, ka ir iespējams izgatavot gaismas lāzeru.[1] 1961. gadā viņš kļuva par Stenforda Universitātes profesoru, šo amatu viņš ieņēma līdz 1996. gadam.

1981. gadā kopā ar Nikolaju Blūmbergenu un Kaju Sīgbānu saņēma Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu lāzerspektroskopijas izstrādē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Džeimss Kronins
Vals Fičs
Nobela prēmija fizikā
1981
kopā ar Nikolaju Blūmbergenu un Kaju Sīgbānu
Pēctecis:
Kenets Vilsons