Arverni

Arverni (latīņu: Arverni) bija viena no ietekmīgākajām ķeltu ciltīm senajā Gallijā. Viņi apdzīvoja teritoriju mūsdienu Francijas centrālajā daļā, galvenokārt tagadējā Overņas reģionā. Arvernu galvenais politiskais un saimnieciskais centrs bija Gergovija.

Vēsture

3.–2. gadsimtā p.m.ē. arverni kļuva par vienu no spēcīgākajām Gallijas ciltīm. Viņu ietekme aptvēra plašas Gallijas centrālās un dienvidu daļas teritorijas, un vairākas citas ķeltu ciltis atradās arvernu politiskajā ietekmē.

2. gadsimtā p.m.ē. arvernu valdnieks Bituituss vadīja gallu spēkus cīņā pret Romas Republiku. 121. gadā p.m.ē. romieši sakāva arvernu un viņu sabiedroto spēkus. Bituituss tika sagūstīts un aizvests uz Romu, bet arvernu politiskā ietekme Gallijas dienvidos ievērojami samazinājās.

3. gadsimtā p.m.ē. arverni joprojām bija viena no nozīmīgākajām Gallijas ciltīm. Gallu karu laikā sākotnēji viņi tieši neiesaistījās plašā karā pret romiešiem, tomēr 52. gadā p.m.ē. arvernu vadonis Vercingetoriks kļuva par plašas gallu cilšu sacelšanās vadītāju pret Jūliju Cēzaru.

4. gadā p.m.ē. Vercingetorika vadītie spēki sakāva romiešus Gergovijas kaujā, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām gallu uzvarām Gallu karos. Tomēr vēlāk Vercingetoriks ar savu karaspēku atkāpās uz Aleziju, kur romieši viņus aplenca.

Alezijas kaujā Cēzara karaspēks sakāva gallu spēkus. Vercingetoriks padevās romiešiem, un organizētā gallu pretošanās Cēzara iekarojumiem lielā mērā tika salauzta.

Pēc Gallijas iekarošanas arvernu zemes tika iekļautas Romas impērijā. Romas periodā nozīmīgākais reģiona centrs kļuva par Augustonemetu, kas atradās mūsdienu Klermonferānas teritorijā. Arverni pakāpeniski romanizējās, tomēr viņu nosaukums saglabājās reģiona vēsturiskajā nosaukumā Overņa.