Arvīds Skalbe

Vikipēdijas lapa
Arvīds Skalbe
Arvīds Skalbe
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 1. martā
Jaunlatgale, Karogs: Latvija Latvija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2002. gada 21. maijā (80 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Rēzeknes Skolotāju institūts

Arvīds Skalbe (1922—2002) bija latviešu dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1922. gada 1. martā Jaunlatgalē. Mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, ko beidza 1941. gadā, strādāja par skolotāju Rubenes pamatskolā. Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā viņu nosūtīja uz darba dienestu Vācijā, pēc tam iesauca Latviešu leģionā, kara beigās viņš krita Sarkanās armijas gūstā.

Pēc atgriešanās dzimtenē 1947. gadā viņš piedalījās Dziesmu svētku tekstu konkursā ar dzejoli "Dziesmai šodien liela diena", kas Pētera Barisona komponēts, uz ilgiem gadiem kļuva par neoficiālu Latviešu dziesmu svētku himnu. No 1953. gada bija žurnāla "Karogs" dzejas redaktors, no 1966. gada vadīja šī žurnāla dzejas nodaļu.

1996. gadā pārcēlās uz dzīvi pie tuviniekiem Maskavā, kur mira 2002. gada 21. maijā. Apbedīts Latvijā.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejas krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Atlido dzērves" (1956),
  • "Sūrābele" (1959),
  • "Kalums" (1963),
  • "Atskalas" (1967),
  • "Skandīne" (1970),
  • "Tēva dubļi sudraboti" (1972),
  • "Abrkaši" (aforismi, 1977),
  • "Mūžam saule debesīs" (1981).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Miris dzejnieks Arvīds Skalbe BNS 2002. gada 24. maijā