Aryabhata (pavadonis)
| Aryabhata | |
| Operators | ISRO, |
| Izgatavotāji | ISRO |
| Starts | 19.04.1975. 07:30 UTC |
| Starta vieta | Kapustinjara 107 / 2 |
| Nesējraķete | Kosmos-3M, |
| Aktivitātes beigas | 1981. gada marts |
| Darbības ilgums | 5 g 11 m |
| Beigu datums | 10.02.1992. |
| NSSDC ID | 1975-033A |
| SCN | 07752 |
| Masa | 360 kg |
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Slīpums | 50,7° |
| Periods | 96,46 min |
| Apogejs | 619 km |
| Perigejs | 563 km |
Aryabhata bija Indijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. To izgatavoja Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO). Pavadoni orbītā palaida 1975. gada 19. aprīlī ar PSRS raķeti Kosmos-3M Padomju Savienības sadarbības programmā Interkosmos, kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm. Tas bija nosaukts par godu 6. gadsimta indiešu matemātiķim un astronomam Ārjabhatam.
Kosmiskā aparāta palaišana notika saskaņā ar Indijas un Padomju Savienības vienošanos, ko virzīja Udupi Ramačandra Rao un parakstīja 1972. gadā. PSRS piekrita palaist dažādus Indijas pavadoņus apmaiņā pret Indijas ostu izmantošanu kosmisko aparātu izsekošanas un sakaru nodrošināšanas kuģiem. Šī sadarbība bija daļa no plašākas Indijas un PSRS stratēģiskās partnerības, kas aptvēra arī aizsardzību, enerģētiku un zinātni.
Uzbūve
[labot | labot pirmkodu]Kosmiskais aparāts bija daudzskaldnis ar 26 skaldnēm 1,4 m diametrā un masu 360 kg. Tam uz 24 skaldnēm bija saules bateriju paneļi, kas nodrošināja 46 vatu jaudu, ar akumulatoru bateriju. Pavadonī izmantoja pasīvu termisko kontroles sistēmu. Gāzes strūklas sistēma nodrošināja rotējošu stabilizāciju ar griešanās ātrumu ne vairāk kā 90 apgriezieni minūtē. Tajā bija augstuma sensoru komplekts, kas sastāvēja no trīsasu magnetometra, digitālā augstuma saules sensora un četriem azimuta saules sensoriem.
Zinātnisko eksperimentu veikšanai bija instrumenti kosmisko rentgenstaru, saules neitronu un gamma staru mērīšanai, kā arī jonosfēras elektronu slazds un ultravioletais sensors.
Datu sistēma ietvēra magnetofonu ar ieraksta ātrumu 256 b/s un atskaņošanas ātrumu, kas bija 10 reizes lielāks. PCM-FM-PM telemetrijas sistēma darbojās 137,44 MHz frekvencē.
Lidojuma gaita
[labot | labot pirmkodu]Aryabhata tika palaists 1975. gada 19. aprīlī 07:30 UTC ar nesējraķeti Kosmos-3M no Kapustinjaras raķešu poligona.
Pēc palaišanas Aryabhata sāka griezties ar ātrumu 0,3° sekundē, un aeronomijas instrumenta barošanas avots pārstāja darboties. Līdz Zemes 45. apriņķojumam inženieriem izdevās stabilizēt pavadoni pie 50 apgriezieniem minūtē.
Piektajā darbības dienā barošanas avota atteices dēļ tika izslēgti zinātniskie instrumenti. Aryabhata raidītājs darbojās līdz 1981. gada martam. 1992. gada 10. februārī pavadonis iegāja Zemes atmosfērā un sadega.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Aryabhata: Remembering India’s first satellite Lowy Institute
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Aryabhata ISRO
- Aryabhata 1 Gunter Dirk Krebs