Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Astafs fon Tranzē-Rozeneks; Astaf von Transehe-Roseneck
Personīgā informācija
Dzimis	1865. gada 6. februārī ; Auguliena, Vidzemes guberņa (tagad - Latvija)
Miris	1946. gada 2. jūlijā (81 gads); Freidenholma Šlēzviga-Holšteina, Sabiedroto okupētā Vācija
Tautība	vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	vēsture un ģenealoģija
Alma mater	Strasbūras universitāte
Sasniegumi, atklājumi	"Latviešu revolūcija" (1906., 1908.)

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (vācu: Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck; 1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs. Divsējumu apcerējumu "Latviešu revolūcija" (1906, 1908) un "Baltiešu bruņniecības ģenealoģiskā rokasgrāmata" (1929) autors, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis (1910).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astafs fon Tranzē-Rozeneks dzimis 1865. gada 6. februārī Valkas apriņķa Augulienas muižā (Roseneck), tagadējā Gulbenes novada Beļavas pagastā, tās īpašnieka Georga fon Tranzē-Rozeneka (1809–1887) un viņa sievas Vilhelmīnes (dzimušas fon Lēvisas of Menāras) (1822–1868) ģimenē.^[1]

1872.-1878. gadā viņš mācījās Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas Skultes muižas (Adiamünde) proģimnāzijā, tad Vīlandes ģimnāzijā (1879-1884). Bija Valgas apriņķa Helmetas pils muižas īpašnieks (1877-1892). Studēja tieslietas Tērbatas universitātē un tautsaimniecību Minhenes (1886) un Strasbūras (1887-1890) universitātēs, kur 1892. gadā viņš aizstāvēja doktora (dr. rer. pol.) disertāciju "Vidzemes zemnieku stāvokļu reforma 1765.–1804. gadā". Pēc atgriešanās dzimtenē viņš 1892. gadā apprecējās ar Leoniju fon Kampenhauzenu un strādāja kā notārs Vidzemes bruņniecības pārvaldē, kur nodarbojās ar Livonijas vēstures un vācbaltiešu dižciltīgo dzimtu ģenealoģijas pētījumiem.

1905. gada viņš kļuva par Dzelzavas muižas un Kroņmuižas īpašnieku. Pēc tam, kad 1905. gada revolūcijas laikā nemiernieki Dzelzavas muižas kungu ēku nodedzināja, viņš Berlīnē 1906. un 1908. gadā izdeva kritisku apcerējumu "Latviešu revolūcija" (Die Lettische Revolution) divās daļās. Līdz 1908. gadam Astafs fon Tranzē-Rozeneks muižas kungu māju atjaunoja pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. 1910. gadā ievēlēts par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājlocekli. Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā pameta savus īpašumus un pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur 1918. gadā bija Vidzemes bruņniecības pārstāvis. No 1919. gada dzīvoja Bāddoberānā (Mēklenburgā). Pēc 1920. gada zemes reformas, kuras laikā viņam atsavināja muižu, viņš Latvijā vairs neatgriezās. 1929. gadā divos sējumos izdeva "Baltiešu bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften).

Miris 1946. gada 2. jūlijā Freidenholmā (Freudenholm) uz ziemeļiem no Lībekas Šlēzvigā-Holšteinā.^[1]

Literārie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Die Reform der bäuerlichen Verhältnisse in Livland 1765–1804. (Dissertation), Strassburg, 1890.
Gutsherr und Bauer in Livland im 17. und 18. Jahrhundert. Strassburg, 1890.
Das After-Lehen in Livland. Eine rechtshistorische Studie. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1896, S. 59–76.
Die Eingeborenen Altlivlands im 13. Jahrhundert. In: Baltische Monatsschrift, Bd. 43, Riga, 1896.
Stadtbürger als Lehnsleute des livländischen Adels. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899, S. 1–19.
Zur Geschichte der von Uexküll. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899, S. 151–162.
Analecta zur Genealogie der Familien Budde. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1899, S. 187–188.
Die von Ovelacker in Livland. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1900, S. 14–32.
Das Geschlecht der Saltze oder Salis in Livland. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1902, S. 27–38.
Zur Geschichte des Lehnswesens in Livland. Theil 1, Das Mannlehen. Riga, 1903.
Beiträge zur ältern Geschichte der von Laudon. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1904, S. 106–109.
Beiträge zur Geschichte der Familie Reinken. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1904, S. 110–114.
Testament des Albrecht Fresendorff, d. d. Selborg 1622 Febr. 16 a. St. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1904, S. 121–124.
Die Lettische Revolution. Teil I-II., Berlin, 1906–1908.
Ueber den angeblichen Zusammenhang der v. Taube in Preussen mit dem altlivländischen Geschlechte der Taube (Tuve). In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1907/08, S. 192–201.
Separatvotum des Konsistorialassessors v. Transehe zum Gurachten des Livländischen Konsistoriums zur Frage der Kirchenreformen. Riga, 1909.
Das Ende der "Taube-Kontroverse" In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1909/10, S. 282–302.
Die "Taube-Kontroverse" ohne Ende. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1909/10, S. 420–422.
Die v. Tausas in Livland. In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1909/10, S. 246–255.
Zur älteren Geschichte der v. Patkul. (Mit 7 Stammtaf.) In: Jahrbuch für Genealogie, Heraldik u. Sphragistik 1911–13, S. 494–522.
Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. Teil 1, 1: Livland, Görlitz 1929; Teil 1, 2: Livland, Lfg. 9–15, Görlitz 1929 (als Bearbeiter).
Die ritterlichen Livlandfahrer des 13. Jahrhunderts - eine genealogische Untersuchung. Würzburg, 1960.
Der Güterbesitz der von Tiesenhausen in Livland 1224–1919/20. In: Baltische Ahnen- und Stammtafeln. Sonderheft N 7, Hannover-Döhren, 1964.