Asterikss

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par komiksu tēlu. Par Zemes mākslīgo pavadoni skatīt rakstu Astérix (pavadonis).
Francijas pastmarka, Asterikss (1999)

Asterikss — iedomāts galls, Eiropas komiksu, desmit animācijas filmu un četru mākslas filmu no sērijas "Asterikss un Obelikss" (franču: Astérix et Obélix), varonis. Šajos darbos Asterikss un viņa labākais draugs Obelikss, dzerot druīda Panoramiksa brīnumdziru, cīnās pret Cēzara vadītiem romiešiem, kas iebrukuši Gallijā. Varoņiem sanāk arī ceļot pa valstīm un reģioniem: Eiropas (Britānija, Spānija, Itālija), un citiem (Ēģipte, Amerika, Indija).

33 komiksu grāmatas ir pārtulkotas vairāk nekā 100 valodās un dialektos. Asteriksa tēls ir populārs lielākajā daļā Eiropas valstu, kā arī Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Indonēzijā, Singapūrā, Kenijā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Kolumbijā. Asteriksa popularitātes noslēpums ir tas, ka viņa tēls atbilst dažādu vecumu auditorijai un dažādām tautībām: vizuālie gegi uzjautrina bērnus, vecākiem paredzēti joki, kas balstīti uz vārdu spēlēm (piemēram, ar galveno varoņu vārdiem) un parodējot mūsdienas.

Asterikss — ar izdomu izkropļots vārds "asterisks". Pirmais komikss par Asteriksu, kuru radīja franču mākslinieks Albērs Uderzo un rakstnieks Renē Gosīni, parādījās žurnālā "Pilote" 1959.[1] gadā. Tur arī parādījās Asteriksa draugs Obelikss un suns Idefikss. 1961. gadā iznāca pirmā komiksu grāmata par Asteriksu — "Asterikss no Gallijas".

Komiksa autori nosaukumu izdomāja speciāli, lai tas sāktos ar "A", līdz ar to tas vienmēr atradās pirmajās komiksu katalogu rindās.

Francijā ir izveidots izklaides parks, kas nosaukts Asteriksa vārdā. Atrakcijas ir saistītas ar galla piedzīvojumiem.

Komiksi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Asterikss no Gallijas" (1959)
  • "Asterikss un zelta sirpis" (1960)
  • "Asterikss un goti" (1961—62)
  • "Asterikss — gladiators" (1962)
  • "Asterikss un bankets" (1963)
  • "Asterikss un Kleopatra" (1963)
  • "Asterikss un lielā cīņa" (1964)
  • "Asterikss Britānijā" (1965)
  • "Asterikss un normāņi" (1966)
  • "Asterikss — leģionārs" (1966)
  • "Asterikss un virsaiša vairogs" (1967)
  • "Asterikss olimpiskajās spēlēs" (1968)
  • "Asterikss un katls" (1968)
  • "Asterikss Spānijā" (1969)
  • "Asterikss un romiešu aģents" (1970)
  • "Asterikss Šveicē" (1970)
  • "Dievu savrupmāja" (1971)
  • "Asterikss un lauru lapu vainags" (1971)
  • "Asterikss un pareģis" (1972)
  • "Asterikss Korsikā" (1973)
  • "Asterikss un Cēzara dāvana" (1974)
  • "Asterikss un dižā šķērsošana" (1975)
  • "Obelikss un Ko" (1976)
  • "Asterikss Beļģijā" (1979)
  • "Asterikss un dižā sadale" (1980)
  • "Asterikss un melnais zelts" (1981)
  • "Asteriksa dēls" (1983)
  • "Asterikss un burvju tepiķis" (1987)
  • "Asterikss un slepenais ierocis" (1991)
  • "Asterikss un Obelikss kopā jūrā" (1996)
  • "Asterikss un aktrise" (2001)
  • "Asterikss atgriežas skolā" (2003)
  • "Asterikss un krītošās debesis" (2005)
  • "Asteriksa un Obeliksa dzimšanas diena: Zelta grāmata" (2009)
  • "Asterikss un Pikti" (2013)
  • "Asterikss un Cēzara Papiruss" (2015)

Ne-kanoniski izdevumi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Asterikss iekaro Romu" (1976)
  • "Kā Obelikss iekrita burvju dzirā, kad viņš bija mazulis" (1989)

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Animācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmu sērijā Obeliksu atveido Žerārs Depardjē. Asteriksu pirmajās divās filmās atveidoja — Kristians Klavjē, trešajā — Klovis Korņaks, bet ceturtajā Eduards Bāers.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmais franču satelīts, kurš startēja 1965. gadā, tika nosaukts "Asterikss" par godu komiksu varonim. Asteroīds 29401 Asterikss arī tika nosaukts par godu šim varonim.
  • 1992. gada vasaras olimpisko spēļu reklāmas kampaņas laikā, Parīzē, uz Eifeļa torņa tika izvietoti vairāki Asteriksa plakāti.
  • Asterikss un Obelikss bija uz vāka žurnāla Time speciālizlaidumam par Franciju.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. BDoubliées. «Pilote année 1959» (French).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]