Ilustrācija par interferometrijas izmantošanu optisko viļņu garumu diapazonā, lai noteiktu precīzas zvaigžņu pozīcijas
Astrometrija ir astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu stāvokļu, kustību un to izmaiņu laika gaitā precīzu noteikšanu un mērīšanu. Tā ir viena no senākajām un fundamentālākajām astronomijas disciplīnām, kas veido bāzi visai novērojumu un teorētiskajai astronomijai, kalpojot par atskaites sistēmu Visuma uzbūves, dinamiskās evolūcijas un navigācijas pētījumos. Galvenie astrometrijas uzdevumi ir debesu koordinātu sistēmu izveide, definēšana un uzturēšana (tostarp to realizācija zvaigžņu katalogos), paralakses mērīšana, lai noteiktu attālumus līdz tuvākajām zvaigznēm, pašu kustību aprēķināšana, kas raksturo zvaigžņu un citu objektu telpisko dinamiku, Zemes rotācijas parametru (polārās kustības, diennakts ilguma svārstību, precesijas un nutācijas) precizēšana, nodrošinot saskaņu starp Zemes un debess atskaites sistēmām.
Astrometrija ir būtiska navigācijā, kosmiskajos pētījumos un fundamentālās fizikas testēšanā, jo ļauj precīzi definēt debess sfēru un Saules sistēmas pozīcijas telpā. Mūsdienu astrometrija izmanto augstas precizitātes instrumentus un kosmiskās observatorijas, piemēram, Hipparcos un Gaia misijas, kas nodrošina mikrolokālās precizitātes mērījumus miljoniem zvaigžņu. Līdz ar to astrometrija ir kritiski svarīga disciplīna gan astronomijas teorētiskajos un praktiskajos pētījumos, gan globālo laika, telpas un navigācijas standartu uzturēšanā, vienlaikus palīdzot izprast mūsu galaktikas struktūru un zvaigžņu sistēmu attīstību.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astrometrija.
