Atgāzenes muiža

Atgāzenes Fēgezaka muižiņa (no Broces kolekcijas, 1797).

Atgāzenes muiža (vācu: Atgasen) jeb Fēgezaka muiža (Vegesackshof) bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža tagadējā Atgāzenes apkaimē Pārdaugavā.

Vēsture

Muižas vārds cēlies Zviedru Vidzemes laikā no tās īpašnieka Lielās ģildes eltermaņa Tomasa Fēgezaka vārda latviskojuma. 1677. gadā muižiņai piederēja 47 desetīnas (51,23 ha) zemes, un 1683. gadā tai piederēja 13 zemnieku mājas. Taču tā kā augsne bija visai neauglīga, zemnieki varēja iekopt tikai niecīgus dārzus. Atgāzenes muižā bijis ierīkots krogs, kas pie Jelgavas lielceļa novietotajai muižiņai bija labs papildus ienākumu avots. Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā muižas īpašnieks G. fon Fēzegaks un viņa sieva nomira Lielajā mērī un muižiņa pārvērtās postažā. 1713. gadā viņa dēls, vēlākais birģermeistars Gothards fon Fēgezaks (miris 1764. gadā) uzcēla jaunu muižas ēku ar kārniņu jumtu.

Broces zīmējumos var redzēt, ka muižiņa 18. gadsimta beigās bija vienstāva koka ēka, ko ieskāva žogs un koki. Ir ziņas, ka Atgāzenes muižā zviedru laikos ir apstrādātas 7 ¾ mucvietas (1 mucvieta — 0,4936 ha) tīruma. No 1830. līdz 1857. gadam cauri muižas zemei uzbūvēja lielceļu uz Jelgavu, bet 1868. gadā — Rīgas—Jelgavas dzelzceļu. 1897. gadā Maksis Šēnfelds Atgāzenes muižā (tagad Vienības gatvē 87/89) izveidoja "Šēnfelda nervu klīniku" un sanatoriju "Atgāzene", kurā bija paredzētas vietas 60 pacientiem. Blakus zemes gabalā Atgāzenes ielā 24a atradās L. Šēnfelda, vēlāk E. Šēnfeldes, nervu klīnika un sanatorija, kas bija dibināta 1917. gadā. Abi zemes gabali līdz 1930. gadu beigām bija M. Šēnfelda mantinieku īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tur izveidoja Baltijas kara apgabala kara hospitāļa rehabilitācijas nodaļu.