Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.
Atkarīgajām teritorijām var būt dažāda līmeņa un formu atkarība no pārvaldošās valsts. Kopēja iezīme ir tā, ka šīs teritorijas netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatteritorijas daļu. Daļā gadījumu atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomijas vai pašpārvaldes pakāpe, nekā valsts pamatteritorijas administratīvajām vienībām.[1]
Šajā sarakstā uzskaitītas virs 60 atkarīgās teritorijas. Teritorijas, kuras atrodas Antarktikā uz dienvidiem no 60° paralēles, ir starptautiski neatzītas un sarakstā dotas slīprakstā. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.
ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru de jure pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Hondurasa un Nikaragva.
Aizjūras teritorija, kuru administrē Ārlietu un Sadraudzības biroja komisārs Londonā. Djego Garsijas salā atrodas ASV kara bāze. Tāpēc 1960.-70. gados salu pamatiedzīvotājus - čagosiešus deportēja un tagad tie galvenokārt dzīvo Lielbritānijā un Maurīcijā.
Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1965. g.. Kuka Salām ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 41 valsti un ES. Tajā skaitā ar ASV, Austrāliju un Norvēģiju.
Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1974. g.. Niue ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 8 valstīm un ES. Tajā skaitā ar Austrāliju, Ķīnu un Indiju.
Neitrāls un demilitarizēts Somijas autonoms reģions. Demilitarizēts saskaņā ar 1856. g. Parīzes līgumu, ko no jauna apstiprināja Nāciju līga1921. g. un Somijas līgums ar ES1995. g.
Sadaļā iekļautas ārpus valsts pamatteritorijas atrodošas valstu daļas, kuru statuss neatšķiras vai atšķiras nenozīmīgi no pamatteritorijas administratīvo vienību statusa. Nav iekļauti eksklāvi un anklāvi. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.
Spānijas valdības tieši pārvaldītas teritorijas Marokas piekrastē Ziemeļāfrikā. Visas, ieskaitot Perehilu, suverēnās teritorijas (sp. - Plazas de soberanía). Pašreiz pastāvīgu iedzīvotāju nav, taču Spānijas intereses sargā armijas garnizoni, kas izvietoti uz salām un Velesas de la Gomeras pussalas.
Sudānas un Ēģiptes strīdus teritorija uz ziemeļiem no 22 paralēles, pilnībā kontrolē Ēģipte, atzīstot 1899. gadā nospraustās robežas. Vietējās ciltis un Sudāna uzskata par īstām 1902. gadā nospraustās robežas.
31 reiz 25,3 m liela sala – klints - tieši pa vidu starp Islandi un Īriju. Pretendē Dānija (Fēru salas), Islande, Īrija un Lielbritānija (Skotija). 1997. gadā organizācija Greenpeace uz īsu brīdi okupēja salu un pasludināja to par „Jaunu Globālu Valsti” – Veivlendu (Waveland).
Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu daļa, kas kādreiz piederēja Sulu sultanātam, kas tagad ietilpst Filipīnu sastāvā. SultānsMuedzuls Lails Tans Kirams to 1878. gada 22. janvārī iznomāja britiem uz nenoteiktu laiku. Tāpēc Filipīnas joprojām uzskata, ka šī teritorija juridiski nepieder Malaizijai. Sabahas tiesības uz pašnoteikšanos tika ignorētas.
Strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Pretendē ĶTR, Taivāna, Vjetnama (uz visu teritoriju), Bruneja, Filipīnas, Malaizija (uz daļu teritorijas). Katra no minētajām valstīm (izņemot Bruneju) kontrolē daļu salu vai atolu.
Kopā ņemot, uz visas Zemeslodes apmēram 50 valstīm ir dažāda mēroga teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Pēc amerikāņu pētnieka Deniela Paipsa aprēķiniem Āfrikā ir ap 20 teritoriālas pretenzijas, Eiropā - 19, Tuvajos Austrumos - 12, Latīņamerikā - 8, bet Ķīnai - 7 pretenzijas. Te var minēt tādas teritorijas, kā: Palestīna, Kašmīra, Aizkaukāzs, Fergānas ieleja,[7]Kuriļu salas, Folklenda Salas utt.[8] No 2014. gada Krievija okupē Ukrainaide jure piederošās teritorijas: Krimu un daļu no Doneckas apgabala un Luhanskas apgabala.
Neliela teritorija Donavas krastā ar trīs sīkiem anklāviem Horvātijas pusē, kur Donava ir robežupe ar Serbiju. Kādi 7 km²; šo teritoriju sev nav pieprasījusi ne Horvātija, ne Serbija. 2015. gada 13. aprīlī uzņēmīgs čehs Vits Jedlička pasludina šo teritoriju par neatkarīgu valsti - Liberlandes Brīvo Republiku.[10]
Antarktīdas teritorija apmēram starp 158° un 103°24' rietumu garumu. Teritorijā atrodas tikai vairākas, sezonālas polārstacijas. Vienīgā Antarktīdas teritorija uz kuru nepretendē neviena suverēna valsts.
↑ 3,03,1First Assistant Secretary, Territories Division. «Territories of Australia». Attorney-General's Department, 2008-01-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2008-02-07. The Federal Government, through the Attorney-General's Department administers Ashmore and Cartier Islands, Christmas Island, the Cocos (Keeling) Islands, the Coral Sea Islands, Jervis Bay, and Norfolk Island as Territories.